Lai gan daudzas lietas, kuras mēs pērkam, nav paredzētas labošanai, ir arī entuziasti, kuri tomēr cenšas to darīt. Pateicoties internetam, informācija par to, kā salabot vai atjaunot lietas, ir brīvi pieejama. Atrast veidus, kā atjaunot priekšmetus, ir veselīgi videi un arī maciņam.
"Bērnībā pavadīju laiku kopā ar vectētiņu viņa darbnīcā, darbojoties ar kaltiem un āmuriem. Studiju gados restaurēju parketu komunālajā dzīvoklī, kurā dzīvoju tikai tādēļ, ka man interesēja process, kā to izdarīt," stāsta Ābele.
Restaurēšanas procesa "maģija" slēpjas spējā dot otro dzīvi lietām, kuras vairs nav nevienam vajadzīga. Restauratore norāda, ka atjaunot iespējams jebkuru mēbeli, bet tas ir "laika un naudas jautājums," tādēļ dažkārt varbūt tomēr nav vērts.
Katrai mēbelei ir dvēsele, uzskata restauratore. Atjaunojot mēbeles, atrastas dažādas lietas, pat zelta pulkstenis un avīzes sludinājums no 1919. gada. Restauratore atklāj, ka atjaunotajās mēbelēs arī mēdz ielikt un atstāt kādu vēstījumu nākamajām paaudzēm.
Jāpiebilst, ka "Pavasara mēbeles" ne tikai atjauno, bet māca to darīt arī citiem. "Mēs mācām cilvēkiem pašiem to izdarīt mājas apstākļos. Nav jāiet uz restauratora skolām, arī es pēc izglītības neesmu restaurators. Es vienmēr saku, stāstiet saviem bērniem, vīriem, māsām, lai tas neaiziet nebūtībā, lai cilvēki paši būtu spējīgi atjaunot senās vērtības. Mūsu mērķis nav atjaunot visas Latvijas mēbeles," bilst Ābele.
Kas jāņem vērā, iegādājoties mēbeles?
Iegādājoties mēbeles, ieteicams nenoskopoties ar naudu. Taču, ja ir vēlme iegādāties senākas mēbeles, tad ieteicams izvēlēties tās, kas ražotas līdz 1980. gadam.
"Sākot no astoņdesmitajiem līdz šim brīdim – tās mēbeles nav kvalitatīvas un ilgtspējīgas. Senākām mēbelēm mēs redzam, ka tās ir pārdomātas – ir izņemams audums, var nomainīt. Mūsdienās viss ir salīmēts un pieskrūvēts tā, ka nevar noņemt nost, un tas ir tādēļ, lai būtu lētāk, ātrāk un vienkāršāk. Jo tā doma ir – palieto, nobružājas, izmet un pērc jaunu," stāsta Ābele.
Ģimenes eksperimentā dod otro dzīvi mēbelēm
Divas ģimenes, kuras piedalās raidījuma eksperimentā, noskaidro, vai ikdienā ieviešot ilgtspējīgas izvēles un mainot paradumus, ir iespējams samazināt ekoloģisko pēdu un ietaupīt naudu? Abas ģimenes vairāku nedēļu garumā pilda dažādus uzdevumus, un katru nedēļu varam sekot līdzi, kā viņiem ir veicies.
Šonedēļ viena ģimene nolēma atbrīvoties no dažām mēbelēm, taču neizmeta tās ārā, bet gan pārdeva citiem, dodot tām otru dzīvi. Tādā veidā ģimene ne tikai rīkojās videi draudzīgi, bet papildināja savu ģimenes budžetu.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Savukārt otrai ģimenei bija nepieciešams jauns puķu pods. Taču tā vietā, lai nopirktu to veikalā, ģimene atjaunoja vecu puķu podu, izmantojot jau pieejamus materiālus.
Skaties raidījumu "Pēdas. Kas paliek pēc tevis?" no 1. oktobra svētdienās pulksten 17.45 kanālā TV3 un pēc tam arī portālā "tv3.lv" un platformā "TV3Play".
Raidījumā “Pēdas. Kas paliek pēc tevis?” vides aktīviste un TV personība Kristīne Garklāva kopā ar dažādiem ekspertiem 12 sēriju garumā izzinās, kā ilgtspēja ietekmē mūsu dzīvi un pasauli kopumā. Neaizmirsīsim arī par finansiālo aspektu. Kopā ar divām ģimenēm eksperimentā skaidrosim, vai mainot paradumus, iespējams samazināt savu klimata pēdu un ietaupīt naudu. Savukārt jaunā rubrikā saruna ar iedvesmojošu personību, kura jau šobrīd dzīvo ilgtspējīgi. Ēterā no 1. oktobra svētdienās plkst. 17.45 TV3. Raidījums tapis sadarbībā ar SEB banku.
