Pieci padomi, kas tev palīdzēs samazināt mikroplastmasas nokļūšanu ķermenī un vidē
Mikroplastmasa ar asinsrites palīdzību var nonākt dažādos orgānos un tajos uzkrāties, noskaidrots pētījumos. Lai arī šobrīd nav zināms tieši, kādu ietekmi uz cilvēka organismu var atstāt sīkās plastmasas daļiņas, ir skaidrs, ka to klātbūtne dzīvajiem organismiem nav vēlama, jo tā bojā to šūnas.
Plastmasas daļiņas nav neitrālas, tām virsū ir vai nu kādi metāli, vai radikāļi. Uz tām var atrasties arī kāds vīruss vai ķīmiskas vielas. Labā ziņa – ķermenis mikroplastmasu var salīdzinoši ātri izskalot no mūsu ķermeņa, bet sliktās ziņas ir tādas, ka mikroplastmasa ir visur un ātri tiek aizstāta.
Mikroplastmasa ir atrodama arī kosmētikā. Ko par to domā TV un radio personība Māris Grigalis, skaidroja SEB Bankas atbalstītais TV3 raidījums "Pēdas. Kas paliek pēc tevis?".
Strādājot televīzijā, grims ir nepieciešams ikvienam.
Kā stāsta Grigalis, kosmētikas sastāvam viņš uzmanību līdz šim nav pievērsis.
"Vīrietis bieži vien pie tā nepiedomā, varbūt neaizdomājas," bilst TV un radio personība.
Kā mēs varam samazināt mikroplastmasas nokļūšanu vidē un mūsu ķermenī?
- Plastmasas cepamo lāpstiņu var nomainīt pret koka vai metāla lāpstiņus;
- Plastmasas uzglabājamos traukus vai aizstāt ar stikla, keramikas vai nerūsējošā tērauda traukiem vai ar plastmasas konteineriem no polipropilēna vai polietilēne;
- Centies nepirkt pārtiku, kas tiek iesaiņota vai uzglabāta plastmasā;
- Nedzer ūdeni no plastmasas pudelēm;
- Nesildi un neliec plastmasas traukos siltu ēdienu.
Skaties raidījumu "Pēdas. Kas paliek pēc tevis?" no 1. oktobra svētdienās pulksten 17.45 kanālā TV3 un un pēc tam arī portālā "tv3.lv" un platformā "TV3Play".
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
