Atrodama pat placentā. Kas ir mikroplastmasa?

Ceļi, kā plastmasa var nonākt cilvēka ķermenī var būt ļoti dažādi – daļu mēs apēdam vai ieelpojam, daļu uzņemam ar ādu un iedzeram.

Lai uzzinātu vairāk, kas ir mikroplastmasa, SEB Bankas atbalstītais TV3 raidījums "Pēdas. Kas paliek pēc tevis?" tikās ar Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Darba drošības un vides veselības institūta direktoru dr.med. asoc. profesoru Ivaru Vanadziņu.

Viņš skaidro: "Viss, kas ir zem 5 milimetri, ir potenciāla problēma, bet īstā problēma sākas, kad [mikroplastmasas] izmērs ir ap 100 nanometriem un uz leju. Visi zina milimetru, nanometrs ir viena miljonā daļa, tas ir kaut kas tiešām sīks. 100 nanometru izmērs ir tas, par ko tiešām jāuztraucas."

Mikroplastmasa cilvēka ķermenī var nonākt, ēdot, piemēram, zivis, gaļu, kā arī ieelpojot. Mikroplastmasa atrodama arī mūsu mājoklī un var slēpties priekšmetos, par kuriem mēs nemaz nenojaušam, piemēram, kosmētikas produktos.

"Katram sava bīstamība," bilst eksperts.

Vaicāts, kas ir bīstamākais faktors, Vanadziņš skaidro – plastmasā piejauktās dažādās vielas, piemēram, endokrīnās sistēmas jaucējvielas, īpaši reproduktīvās sistēmas jaucējvielas.

Viens piemērs, par ko daudzu būs dzirdējuši- "Bisphenol A" (BPA), kas ir sintētiska ķīmiska viela, ko jau kopš 50. gadiem lieto dažu plastmasas veidu ražošanā.

"To visbiežāk pievieno pievieno pudelēm, plastmasas materiāliem, lai tie būtu cieti. BPA ķīmiski ir līdzīgs estrogēna hormonam, kas ir sieviešu dzimumhormons, kas ietekmē daudz lietas ķermenī. Mums ir šis hormons, bet, kas notiek, ja tas mums ir divreiz par daudz… Tā ir lielā bīstamība, ko mēs nezinām," saka Vanadziņš.

BPA atstāj ietekmi uz visu endokrīno sistēmu, kas savukārt ļoti plašā spektrā var ietekmēt mūsu normālo veselības stāvokli.

Skaties raidījumu "Pēdas. Kas paliek pēc tevis?" no 1. oktobra svētdienās pulksten 17.45 kanālā TV3 un un pēc tam arī portālā "tv3.lv" un platformā "TV3Play".