"11. klasē domāju, ka man vīrs nebūs jūrnieks!" Engures slavenākās ģimenes mammas skaistais stāsts
Trešdienas vakarā visa valsts atkal varēja priecāties par vēl vienu skaisto TV3 ģimeniskā šova "Tēta nedienas Latvijā" stāstu. Šoreiz tajā spoži mirdzēja jūrnieka Alda un mājsaimnieces Kristīnes ikdiena. Portāls Skaties.lv sazinājās ar pašu Kristīni, lai noskaidrotu, kā ģimenes ikdiena mainījusies pēc šova.
"Milzīgs jums paldies par šo lielisko iespēju – ļoti pozitīva pieredze," par pieredzēto stāsta Kristera un Patrīcijas mamma. Viņu ģimenes miteklis Engurē uz nedēļu pārvērtās par filmēšanas laukumu, un pie tādas uzmanības nebija pieradusi viņu vecākā atvase, kuram raidījuma laikā radās problēmas ar vēderu.
"Lai gan analīzes bija negatīvas, beigu beigās izrādījās, ka Kristeram tiešām bija problēmas. Tas no satraukumiem, jo šis bija kaut kas iepriekš nepiedzīvots," sava dēla veselības stāvokli komentē Kristīne. Pēc tam viss esot bijis kārtībā, turklāt pats raidījums esot nesis tik daudz pozitīvu emociju, ka slimība ātri vien aizmirsusies.
"Aldis pats gan vēl nav redzējis raidījumu, bet es viņam, cik nu varēju, arī nodevu to pozitīvisma bumbu, kuru saņēmām mēs," tā Kristīne.
"Mans vīrs nebūs jūrnieks"
"Jūrnieka sievām ar daudz ko šajā dzīvē ir jārēķinās," aptuveni šādi savu dzīvi raidījumā aprakstīja Kristīne. Taču arī šeit viņa nezaudē savu, šķiet, nebeidzamo pozitīvismu. Interesanti, ka viņa vidusskolā savu nākotni bija iedomājusies pavisam citādu. "11. klasē ar draudzeni skatījāmies uz Engures jūrskolas puišiem, un es viņai teicu – mans draugs nebūs ne jūrnieks, ne no Engures. Re, kā sanāca!" smejot nosaka viņa.
Citiem varbūt šķitīs, ka dzīve jūrnieku sievām ir garlaicīga, bet tā nebūt nav. "Ir jāprot sadalīt emocijas. Visas Alda kolēģu sievas, kuras es pazīstu, ir ļoti pozitīvas. Kā arī šeit, pilsētā, ir viss, kas nepieciešams. Es par garlaicību nesūdzos!" pēc pozitīvisma pilnas atbildes Kristīnei nav tālu jāmeklē.
Viņas ikdiena ir pakārtota Aldim. "Kad vīrs ir jūrā, laiku veltu bērniem un savām lietām, taču, kad viņš ir mājās, cenšos viņam sniegt nedalītu uzmanību, laiku pakārtojot viņam." Abi vairākus gadus dzīvojuši arī Rīgā, taču laika gaitā sapratuši, kur ir viņu īstās mājas.
"Ne tikai mēs, arī daudzi no mūsu draugiem pārvācas atpakaļ uz Enguri. Šeit ir kaut kas maģisks. Daži pat braukā no rīta uz darbu uz Rīgu, lai tikai vakarā varētu baudīt mājas sajūtu, jūru un mežu," tā par savām mājās izsakās Kristīne.
