Ir lietas, kuras ļoti asociējas ar bērnību un mājīgumu. Un nereti tās bieži vien ir saistītas ar vecvecākiem. Ja pakavējamies atmiņās, nāk atmiņā dažas jaukas lietas, kuras šajā rakstā esam minējuši.
Lai slavēti dievi, kas omītēm ir devuši augļu dārzus. Un nav gardāku lietu, kā nogaršot saldās ogas, plūmes, ābolus un citus labumus, ko omītes paredzējušas savām zaptēm un kompotiem.
Ziemassvētki, Līgo, dažādas ģimenes svinības – vai šie svētki būtu iedomājami bez gardajiem omīšu pīrāgiem. Nē! Lai ko teiktu dietologi, labs omītes gatavots speķa pīrāgs ar glutēnu ir tas, kas piedod svētkiem īsto "smeķi".
Tie ir zaļi. Tos var ēst svaigus, bet omes tos mēdz gan sālīt, gan marinēt. Viņi ir kraukšķīgi! Uzmini, kas tas ir? Pareizi, tie ir gurķi. Vasaras garša, ko omes prot uzburt!
Pēc pārgājiena izcept uz ugunskura desas – tas ir viens foršs piedzīvojums. Skābeklis ir darījis savu, vēders kurkst, bet tad vectēva svaigi grieztie iesmi un uz tiem uzdurtās desas ir feins noslēgums dabas izpētei.
Daudzviet seno arodu prasmes un tradīcijas ir zudušas, taču mēs Latvijā šajā ziņā esam saudzēti. Un nereti tieši omes un opji ir tie, kas seno arodu prasmes var nodot tālāk. Tāpēc, ja tavi vecvecāki prot kādu no senajiem arodiem, ir vērts pārņemt zinības. Galu galā, tas varētu būt interesanti!
Ja kāds ārzemju viesis jautā, – kas tad ir tie pavisam tradicionālie latviešu virtuves produkti, tad bieži vien tiek noteikti nosaukta rupjmaize. Bez tās nu mūsu virtuve nekādi nav iedomājama. Bet kā ar ķimeņu sieru? Lai arī daudzi to izbauda tikai vienreiz gadā – uz Līgo svētkiem, bet tā šie svētki nav iedomājami. Un jauki, ka daudzas ģimenēs siera siešanas tradīcija vēl arvien ir dzīva.
Jā, jā, jā. Dažādas saldās maizītes, ruletes, biskvīti – tur omes parasti ir meistarienes. Katrai savi triki un viltības azotē, taču lielāki svētki nav iedomājami bez omes ceptās kūkas.
Bet, kā jau minējām, ja Tev ir kāds stāsts vai sentimentālas atmiņas par to, kā omīte radīja mājīgumu, raksti komentāros.
