Beidzot "Ārpus zonas: Tadžikistānas kalnos" dalībnieki sasnieguši otrās dienas nometni. Dienas izskaņā jūtams mērens nogurums, un ne velti, jo gājiens bija grūts gan fiziskā, gan emocionālā ziņā. Taču garai atpūtai nav laika – no rīta atkal somas jāliek plecos un jādodas garākajā ekspedīcijas gājienā jeb 24 kilometru garā pārgājienā.
Ceļā uz otro nometni dalībnieki sadalījās vairākās daļās. Tas tādēļ, ka sāka jau satumst, bet vismaz daļai vajadzēja sasniegt nometnes vietu pirms iestājusies krēsla.
Pirmie atnācēji steidz celt teltis un gatavo vakariņas. Kāds arī palīdz naktsmājas uzsliet tiem, kas vēl ir tikai ceļā uz nometnes vietu.
Visbeidzot tajā ar šādiem vārdiem ierodas TV personība Valters Krauze: "Nevienu nemīlu, man visi riebjas, es gribu mājās."
"Ir otrās dienas vakars. Visapkārt jūtams mērens sagurums, kas ir absolūti saprotami. Domājot par to, kāds bija šīs dienas pārgājiens, man tas ir jāraksturo kā diezgan grūts, jo tas bija gājiens, kas spēja daudzos izraisīt visdažādākos pārdzīvojumus vai emocijas, kas saistītas ne tikai ar to, kas notiek galvā un prātā, bet arī ķermenī. Par tehnisko pusi – no rīta principā kāpām visu laiku augšā. Gana daudz kilometru, un visai stāva taka. Uzkāpām augšā un tad pa diezgan stāvu taku kāpām lejā," stāsta grupas vadītāja Kristīne Graklāva.
Vairumam dalībnieku līdz šim brīdim jau raisījušās dažādas pārdomas. Piemēram, aktrise Zane Daudziņa atzīst, ka otrā diena nesusi daudz pārsteigumu, it īpaši pašai par sevi. Viņa iepriekš nav spējusi iedomāties, ka spēj to, ko visi kopā šajā dienā paveikuši. "Es kaut kā īsti neticēju, ka ir reāli noiet tik sarežģītu trasi bez kurnēšanas un kāda elšanas. Esmu ļoti priecīga par to," teic Zane.
Tajā pašā laikā ir dalībnieki, kuri līdz "garīgajai pasaulei" vēl nav tikuši. Tas tādēļ, ka ir grūti, stāsta aktieris Kārlis Arnolds Avots. "Ir jāelpo, jādomā, jāskatās, kur jāliek solis, jo ir arī bīstami. (..) Bet no vienas puses tur ir arī tas skaistums, ka tu vienkārši ej. Tu kāp kalnā, un viss ir par to, ka tu kāp kalnā."
Austot jau trešās dienas rītam, dalībnieku noskaņojums ir pozitīvāks. Arī Valtera pašsajūta ir stabilizējusies. "Godīgi sakot, jau vakar vakarā situācija bija normalizējusies. Man kā nesportistam pat ne tas kāpiens augšā, bet gan kāpiens lejā uz naktsvietu bija dramatisks. Es iekšēji lamājos, pārmetu sev, citiem, Valdim – kāpēc tik ātri, kāpēc senioriem nevarēja saplānot normālu maršrutu. Bija baigi grūti. Ļoti grūti – tā, ka pats sev riebos," neslēpj Valters.
Kilometru ziņā trešā pārgājiena diena ir visgarākā, jo dalībniekiem jāmēro 24 kilometri. Savukārt gājiena beigās visus gaida vēl viens straujš kāpums uz augšu. Solis ir raits, taču šajā dienā jūtams tas, kas sāka sāpēt vakar. Un ilgo slodzi, proti, kārtējo vairāk nekā desmit stundu gājienu, nav iespējams nejust.
"[Trešās dienas] 12 stundu gājiens pa takām, kas ved augšup, lejup, akmeņainas, stāvas, karstums mijas ar auksta vēja brīzēm un bezgala skaisti visapkārt. Taču tāpat kā sakrātie augstuma metri sakrājas arī emocijas, pārdzīvojumi, slodze un jautājums – vai ceļš ir jāturpina?" retoriski vaicā Kristīne.
Kāpēc trešās dienas rītā viņai bija bail runāt ar Valteru? Ko nozīmē zemē iedurtas un sakrustotas nūjas? Kāpēc Zanei gribas kliegt? To visu un vēl vairāk lūko redzēt piektajā "Ārpus zonas: Tadžikistānas kalnos" sērijā.
Piedzīvojumu ekspedīcija pa leģendārajiem Fanu kalniem Tadžikistānā. Septiņas sabiedrībā zināmas personas kopā ar raidījuma vadītāju Kristīni Garklāvu dodas pārbaudījumiem pilnā pārgājienā, 80 km garumā uz pleciem nesot līdzi visu nepieciešamo. Šajā pārgājienā katru dienu būs jāpārvar krietns daudzums augstuma metru, tūristi tur sastopami reti.
