Elektroauto pagaidām veido niecīgu daļu kopējā autoparka. Plānots paplašināt atbalsta apmēru
Elektroautomašīnu skaits Latvijā pēdējos gados audzis samērā strauji un nu jau ir mērāms ne vairs simtos, bet gan tūkstošos. Taču no kopējā autoparka – tās joprojām veido niecīgu daļu, vien 0,5%. Eksperti secina, ka lietotāju interesi par šo mašīnu iegādi joprojām ir jāstimulē, tāpēc jau drīzumā atbalstu plāno piedāvāt vēl plašākam lokam. Turpina Svetlana Brennessele.
Elektroauto skaita ziņā uz citu Eiropas valstu fona esam ne sliktā, ne labā pozīcijā, secina eksperti. Protams, sasniegt Norvēģijas līmeni, kas ir līderis šajā nozarē, diez vai izdosies, taču šobrīd Latvija virzās pa augšupejošu līkni.
Ekonomiski attīstītākās Eiropas valstīs elektroautomašīnu skaits pret kopējo autoparku šobrīd veido pat virs 10%. Ar šādu statistiku Latvijā pagaidām nevaram lepoties, taču arī pie mums elektromobiļu kopējais skaits pēdējos gados ir kāpis un nu jau mērāms ne vairs simtos, bet gan tūkstošos.
2015. gadā Latvijā bija reģistrēti 194 elektroauto, šogad janvārī – tie jau ir vairāk nekā 6500.
Viens no iemesliem izaugsmei, iespējams, kopš pagājušā gada piešķirtais valsts atbalsts. Daudzi gan to kritizē, jo auto cena attiecībā pret subsīdiju ir krietni lielāka.
"Jebkurš jauns auto salīdzinoši dārgs un ekskluzīva prece. Atbalsti nav bezizmēra, nevar būt subsīdija, ka lielāko daļu no summas piedāvājam kā atbalstu," Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Irbe.
Taču šis aizvien ir stimulējams pasākums, tāpēc jau drīzumā elektroauto un hibrīdauto iegādes iespējas plāno nodrošināt vēl plašākam lokam – daudzbērnu ģimenēm, uzņēmumiem un pašvaldībām.
"Domāju, būs piedāvājums, būs pieprasījums. Redzamas izmaiņas. Mainās izmaksas. Arī ražotāji spēs piedāvāt labākus piedāvājumus," uzskata Baltijas Ilgtspējīgas mobilitātes alianses projektu vadītājs Aivis Lonskis.
Ja pirms pāris gadiem elektroauto piedāvāja tikai daži ražotāji, šobrīd marku klāsts jau ir krietni plašāks.
"Jāpanāk situācija ražotājiem un uz to lieliem soļiem virzāmies, mašīna, kurā iekāpjat, ir labāka nekā iepriekšējā. Tad nav jautājumu. Un arī ekonomiskajā ziņā, ja nopērku, ir dārgāka, bet kopējais ieguvums 5-7 gadu griezumā ir," norāda autoinženieris Andris Dambis.
Latvijā attīstās arī uzlādes tīkls. Šobrīd uz katriem 10 elektromobiļiem ir pusotra uzlādes stacija. Un to skaitu plāno paplašināt: gan lauku reģionos, gan arī Rīgā – mikrorajonos.
"Rīgā ir plānā izsludināt atbalstu daudzdzīvokļu namiem izvietot savu uzlādes staciju. Bet ir daudz "bet" šajā procesā – iedzīvotāju balsojums, ne visiem ir sava stāvvieta vai tā nav legāla," norāda Latvijas "Eleport" vadītājs Kārlis Mendziņš.
Tiek uzskatīts, ka par pagrieziena punktu elektroauto popularitātē varētu kļūt 2035. gads. Tas Eiropas Savienībā nosprausts kā gads, no kura auto ražotāji drīkstēs pārdot tikai bezemisiju auto. Eksperti gan prognozē, ka arī tad, visticamāk, pārvietosimies ar iekšdedzes auto, tikai videi draudzīgākajiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
