Elektroenerģijas tirgū ziemā jārēķinās ar lielāku cenu svārstīgumu

Kā piemēram,19. oktobrī elektroenerģijas vidējā cena "Nord Pool" Latvijas cenu zonā sasniedza gandrīz 200 eiro par megavatstundu (MWh), bet atsevišķās vakara stundās pieauga līdz gandrīz 300 eiro par megavatstundu. Jau pēc pāris dienām 21. oktobrī vidējā cena bija zem 70 eiro/MWh.

Tik krasas izmaiņas nav tikai atsevišķa tirgus anomālija. Tās apliecina, ka Latvijas un Baltijas elektroenerģijas tirgu būtiski ietekmē laikapstākļi, pieejamās ražošanas jaudas un starpsavienojumu darbība. Tuvojoties ziemai, precīzu cenu prognozēt nav iespējams, tomēr ir pamats rēķināties ar augstu cenu nenoteiktību un savlaicīgi izvērtēt risinājumus, kas palīdz padarīt elektroenerģijas izmaksas prognozējamākas.

Ziemā pieaug patēriņš, bet samazinās saules enerģijas ražošana

Vasarā Latvijas elektroenerģijas sistēmas slodze daudzās stundās ir ap 500 MW, savukārt ziemā tā var pārsniegt 1200 MW. Šā gada janvārī elektroenerģijas patēriņš Latvijā sasniedza 780 GWh, kas bija augstākais janvāra rādītājs kopš 2010. gada. Salīdzinājumā ar decembri patēriņš pieauga par 15%, un AS "Augstsprieguma tīkls" šo kāpumu saistīja ar zemo gaisa temperatūru un lielāku elektroenerģijas izmantošanu apkurei.

Vienlaikus ziemā būtiski samazinās saules enerģijas ražošana. Augustā saules elektrostacijas saražoja 221 GWh jeb gandrīz 60% no Latvijā saražotās un tīklā nodotās elektroenerģijas. Tas ir nozīmīgs pienesums energosistēmai, taču tieši aukstajā sezonā, kad patēriņš ir visaugstākais, saules enerģijas izstrāde strauji sarūk.

Ražošanas portfelim vajadzīgs lielāks līdzsvars

Latvijai ir ievērojamas hidroelektrostaciju jaudas un strauji augoša saules enerģijas ražošana, taču vēja enerģijas īpatsvars joprojām ir salīdzinoši neliels. Augustā vēja elektrostacijas saražoja 34,1 GWh jeb aptuveni 9% no vietējās elektroenerģijas ražošanas.

Latvijas apstākļos vēja un saules enerģija sezonāli papildina viena otru. Lielākas vēja enerģijas jaudas palīdzētu līdzsvarot ražošanu rudenī un ziemā, savukārt periodos ar mazu vēju vai sauli joprojām būtu vajadzīgas regulējamas ražošanas jaudas, piemēram, termoelektrostacijas.

Ziemā pieaug dabasgāzes ietekme

Vasarā dabasgāzes elektrostaciju loma var būt neliela. Augustā tās saražoja tikai 4,5 GWh, bet aukstajā janvārī jau 533,6 GWh jeb aptuveni 69% no visas vietējās elektroenerģijas ražošanas. Tāpēc ziemā dabasgāzes cena kļūst par daudz būtiskāku elektroenerģijas cenas faktoru.

Februāra beigās dabasgāzes cena bija ap 32 eiro/MWh, savukārt septembrī tā sasniedza maksimumu virs 82 eiro/MWh. Tas nenozīmē, ka šāds cenu līmenis saglabāsies, tomēr ziemas priekšvakarā tas palielina elektroenerģijas ražošanas izmaksu risku.

Baltijas cenas ietekmē arī situācija Ziemeļvalstīs

Latvijas elektroenerģijas cenu nevar vērtēt atrauti no Ziemeļvalstu tirgus. Zviedrijas un Norvēģijas hidroelektrostaciju rezervuāru piepildījums ir zem normas, bet daļa Zviedrijas atomelektrostaciju jaudas rudenī nav pieejama remontdarbu dēļ. Tirgu ietekmē arī pārvades tīkla ierobežojumi.

Starpsavienojumi ir viens no Baltijas energosistēmas drošības pamatiem. Vienlaikus savienotā tirgū Baltiju ietekmē arī kaimiņvalstu apstākļi: ja Ziemeļvalstīs ir daudz ūdens un vēja, Baltija no tā iegūst, bet ražošanas deficīts vai ierobežotas pārvades jaudas var palielināt cenas arī Latvijas cenu zonā.

Straujam cenas kāpumam pietiek ar vairāku risku sakritību

Septembra cenu lēciens parādīja, ka tirgus situācija dažu stundu laikā var kļūt saspringta, ja vienlaikus samazinās vēja un saules enerģijas ražošana, nav pieejama kāda liela elektrostacija vai rodas starpsavienojumu ierobežojumi. Tieši zemāka atjaunīgās enerģijas ražošana un pārvades jaudu ierobežojumi bija starp faktoriem, kas septembra vidū veicināja ļoti augstas cenas.

Ko tas nozīmē patērētājiem?

Iespējams arī labvēlīgāks scenārijs. Silta un vējaina ziema samazinātu patēriņu un palielinātu vēja enerģijas piedāvājumu. Lielāks nokrišņu daudzums varētu uzlabot hidroloģisko situāciju Skandināvijā, bet zemāka dabasgāzes cena mazinātu termoelektrostaciju izmaksas.

Tāpēc galvenais secinājums nav tas, ka elektroenerģija noteikti kļūs dārgāka. Drīzāk mājsaimniecībām un uzņēmumiem jārēķinās, ka cenu svārstīgums var saglabāties augsts. Šādos apstākļos svarīga kļūst ne tikai zemākās cenas meklēšana, bet arī cenu riska pārvaldīšana un saviem patēriņa paradumiem piemērota tarifa izvēle.

Personalizēts tarifs ļauj fiksēt izdevīgu cenu aktīvajās stundās

Ignitis Latvija personalizētie elektrības tarifi ir paredzēti dažādiem mājsaimniecību patēriņa paradumiem. Tie apvieno fiksētas cenas prognozējamību ar iespēju saņemt izdevīgāku cenu konkrētās aktīvajās stundās, kad attiecīgā mājsaimniecība parasti patērē visvairāk elektroenerģijas.

Tas nozīmē, ka tarifam nav jābūt vienādam visām mājsaimniecībām. Privātmājā ar siltumsūkni lielākais patēriņš var būt apkures darbības laikā, elektroauto īpašniekam – automašīnas uzlādes stundās, bet cilvēkiem, kuri strādā no mājām, – darba dienas vidū. Personalizētais tarifs ļauj izvēlēties plānu, kura aktīvās stundas sakrīt ar konkrētās mājsaimniecības ikdienas ritmu.

Ignitis Latvija piedāvā četrus personalizēto elektrības tarifu plānus. "Mājīgais" paredzēts privātmājām ar siltumsūkni, "Naksnīgais" – elektroauto uzlādei mājās, "Rosīgais" – mājsaimniecībām, kurās lielāks patēriņš ir darba dienas laikā, savukārt "Brīvdienīgais" – tiem, kuri vairāk elektroenerģijas patērē nedēļas nogalēs.

Katrs plāns paredz vienu vai vairākus laika intervālus dienā ar īpaši izdevīgu elektroenerģijas cenu 0,076 eiro/kWh. Pārējā laikā tiek piemērota fiksēta standarta cena 0,161 eiro/kWh. Cenas tiek fiksētas uz 12 mēnešiem. Tādējādi mājsaimniecība var saglabāt izmaksu prognozējamību, vienlaikus saņemot zemāku cenu stundās, kurās izvēlētajam dzīvesveidam raksturīgais patēriņš ir lielāks.

Personalizētā tarifa ieguvums nav balstīts uz mēģinājumu uzminēt nākamo biržas cenas kāpumu vai kritumu. Tā pamatā ir mājsaimniecības patēriņa paradumi. Jo precīzāk izvēlētā tarifa aktīvās stundas sakrīt ar reālo patēriņu, jo lielāka daļa elektroenerģijas tiek izmantota par izdevīgāko cenu.

Svārstīgā tirgū šāda pieeja palīdz mazināt pakļautību neparedzamām cenu izmaiņām un vienlaikus mudina labāk izprast savu patēriņu. Ignitis mobilajā lietotnē iespējams sekot elektroenerģijas patēriņam un analizēt, kuras mājsaimniecības ierīces patērē vairāk enerģijas. Tas palīdz pieņemt informētākus lēmumus par elektroenerģijas lietošanu un tarifa piemērotību.

Svarīgākais nav pielāgot dzīvi elektrības tirgum, bet izvēlēties elektrības tarifu, kas atbilst mājsaimniecības dzīves ritmam. Ziemā, kad cenu nenoteiktība var pieaugt, personalizētie elektrības tarifi dod iespēju savlaicīgi noteikt cenu tieši tajos periodos, kuros konkrētajai mājsaimniecībai elektroenerģija ir vajadzīga visvairāk.

Par Ignitis Latvija

Ignitis Latvija ir daļa no Baltijā vadošās integrētās enerģētikas grupas "Ignitis Group", kas darbojas Baltijas valstīs un Polijā ar mērķi radīt 100% drošu un zaļu enerģētikas ekosistēmu šodienas un nākotnes paaudzēm. Ignitis Latvija privātajiem un biznesa klientiem nodrošina visaptverošus enerģētikas risinājumus, tostarp elektroenerģijas un dabasgāzes tirdzniecību, viedo energopārvaldību un citus risinājumus.