Vairāk nekā 11 tūkstoši eiro – tik liels ir Latvijas vispārējās valdības parāds uz vienu iedzīvotāju

Pārrēķinot vispārējās valdības parādu uz vienu iedzīvotāju, augstākais parāda apmērs Eiropā bija Beļģijā – 60 100 eiro, bet vismazāk parādā bija Bulgārijas iedzīvotāji – 5500 eiro, informē FDP.

Latvija joprojām atrodas starp valstīm ar salīdzinoši zemu vispārējās valdības parāda līmeni – 48% no iekšzemes kopprodukta (IKP) – un izpilda Māstrihtas kritēriju uzturēt parādu zem 60% no IKP, informē FDP.

Latvijas vispārējās valdības parāds salīdzīnājumā ar 2025. gada otro ceturksni ir pieaudzis par 0,9 procentpunktiem.

Finanšu ministrijas indikatīvais novērtējums liecina, ka 2026. gadā parāds varētu sasniegt 47,9% no IKP, 2027. gadā – 51,8%, 2028. gadā – 52,8% no IKP, 2029. gadā – 54%, bet 2030. gadā – 54,1% no IKP.

Procentu maksājumu apjoms 2026. gadā prognozēts 1,3% no IKP, 2027. un 2028. gadā – 1,4% no IKP, bet 2029. un 2030. gadā – 1,6% no IKP.

Starp Eiropas valstīm lielākais parāds attiecībā pret IKP bija Grieķijā (140,8%), bet mazākais – Igaunijā (26,1%).

FDP skaidro, ka trijās no 14 valstīm, kuru parāds ir zem 60% no IKP jeb tā sauktajās zemā parāda valstīs, parāda apmērs procentpunktos samazinājies, salīdzinot ar 2025. gada otro ceturksni. Lielākais samazinājums bija Kiprā – par 9,6 procentpunktiem, un Dānijā – par 1,7 procentpunktiem. Vidēji šajās trīs valstīs parāds otrajā ceturksnī samazinājās par 3,9 procentpunktiem.

Savukārt pārējās 11 zemā parāda valstīs parāds pieauga – vidēji par 1,9 procentpunktiem.

Augstā parāda valstīs (kopā 13) parāda apmērs procentpunktos samazinājās sešās no tām – vidēji par 3,7 procentpunktiem. Lielākais samazinājums bija Grieķijā – par 11,2 procentpunktiem, un Slovēnijā – par 4,5 procentpunktiem.

Tomēr septiņās augstā parāda valstīs parāds pieauga – vidēji par 3,3 procentpunktiem, tostarp Polijā par 6,7 procentpunktiem, Beļģijā par 3,8 procentpunktiem un Francijā par 3,7 procentpunktiem.

Vispārējā valdība aptver visu valsts un pašvaldību pārvaldes struktūru, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas iestādes. Šajā sektorā iekļauj valsts un pašvaldības budžeta iestādes, budžeta nefinansētas iestādes, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas un to izveidotās iestādes, publiskos nodibinājumus, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības.