Vai zini, kas ir Svelberģis? Atklājam nezināmo Latviju Gulbenes pusē

Svelberģis, kas atrodas Gulbes pusē, uzmanību piesaista ar savu interesanto nosaukumu. Te esot bijusi pusmuiža ar vairākām ēkām, kas piederējusi baronese Dagmārai fon Volfai. Savukārt līdzās esošais Vecgulbenes muižas īpašnieks Heinrihs Johans Gotlībs fon Volfs (1843—1897) sievai Marisai uzcēlis ne tikai sarkano pili, bet arī izracis dīķi viņas vārda pirmā burta formā.

Volfu dzimta šeit atstājusi nozīmīgu nospiedumu, kas liecinājis par tās plašajām zināšanām un mīlestību uz visu skaisto.

"Svelberģis ir vietas nosaukums. Kādreizējais pusmuižas nosaukums. Ir ziņa, ka 1630. gados, 17. gadsimtā, šo vietu ir rentējis kāds Felsbergs. Vairāk gan ziņu avotos par šo Fesbergu nav. Acīm redzot uzvārds ir latviskots un Felsberga ir kļuvis par Svelbergi," skaidro Gulbenes muzeja vēsturniece Ineta Bauere.

1938. gada 1. aprīlī laikraksts "Gulbenes balss" vēsta kādu satraucošu ziņu, ka Svelberģī, grantsbedrē atrasta senēģiptiešu mūmija. Mūmija bija labi uzglabājusies un tai ap rokām un kājām bija zelta sprādzes. Tā kā publikācija bija publicēta 1. aprīlī, vēsturniece Bauere domā, ka tas bija žurnālistu joks.

Izrādēs teju 100 gadus vecais joks bija tiks labs, ka vēl tagad cilvēki tam tic un meklē mūmijas.

"Šis joks tika publicēts pirms 80 gadiem. Tas nozīmē, ka arī pirms 80 gadiem 1. aprīlī jokojās. Pēc nedēļas laikrakstā bija atsauce, ka vietējās sievietes bija gājušas skatīties vai tā mūmija tiek vesta uz Rīgu," smaidot stāsta Gulbenes novada bibliotēkas bibliotekāre Sanita Jurkāne.

Padomju laikos kādreizējās muižas teritorijā bija cehs "Straume", kurā gatavoja virtuves pārtikas uzglabājamās kārbas, ko droši vien daļa no mums ir redzējušas vecmāmiņu plauktos.

Līdz mūsdienām par Svelberģa muižu ir palikušas tikai atmiņas, jo vienīgo saglabājušos pusmuižas ēku 2017. gadā nojauca un tās vietā izbūvēja rotācijas apli.

Nezināmā Latvija nav tikai teiciens, Latvijā vēl ir gana daudz neparastu vietu ar teiksmainiem nosaukumiem. Lai gan pašas Svelberģa pusmuižas sen vairs kā nav, bet tās vēsture atstājusi kārtīgu mantojumu un interesantus nostāstus nākamajām paaudzēm. Vēl aizvien ir iespējams apskatīt Gulbenes muižu un tās parku, kuru barons izveidoja neskaitāmus mīlestības apliecinājumus savai Marisai.

Tāpat Gulbenē var aplūkot Balto pili un dīķi M burta formā, kā arī drupas no sarkanās pils.

Vecgulbenes muiža jeb Baltā pils un parks

Vecgulbenes muiža jeb Baltā pils, rotāta ar daudzām skulptūrām un mākslinieciskiem ornamentiem – viens no valsts nozīmes arhitektūras pieminekļiem. Neorenesanses stila muiža tika uzbūvēta 1763. gadā. Vēlāk, 1859. gadā, Heinrihs Johans Gotlībs fon Volfs papildināja ēku ar sānu korpusiem, četrstāvu torni ar skatu laukumu un nelielu divstāvu torni.

Baltā pils tika nodedzināta 1904. gadā. Ugunsgrēka laikā nodega liela daļa ēkas, interjers un augstais tornis tika nopostīts gandrīz pilnībā. Vēlāk pils tika daļēji atjaunota, bet Otrā pasaules kara laikā tā atkal tika sagrauta.

17. gadsimtā tagadējās Gulbenes vietā bijusi Vecgulbenes muiža ar nelielu dārzu, kas pārveidots un paplašināts pēc 1789. gada. Te uzceltas Sarkanā un Baltā pils. Ap abām šīm pilīm izveidots 500 ha liels parks. Līdz mūsu dienām saglabājušās atsevišķas parka daļas, kuru kopējā platība ir ap 179 ha. Tās ir: Pils parks, Rūdolfa (Slimnīcas), Spārītes un Emzes parks.

Pils parks atrodas starp Parka un Brīvības ielu. Parka daļa ap veco pili bijusi jau 19. gadsimta sākumā, vēlāk tas paplašināts.

Pils parka stūros bija no sarkaniem ķieģeļiem mūrēti vārti.

Pils parks veidots ainavu stilā. Tanī 3 mākslīgi rakti dīķi un vairāki paaugstināti pauguri – uzbērumi. Šeit bijušas izvietotas dažādas statujas.

Pils parkam raksturīgs ainavas plašums ar skatu no pils pagalma uz reljefa ziņā zemāku vietu.

Parkā deviņi svešzemju – introducēto koku sugas. Trīs no šīm koku sugām ir Pils parkā – Eiropas ciedru priedes, melnā priede, zilganās duglāzijas. Parkā aug arī Sibīrijas baltegles, Eiropas lapegles, rietumu dzīvības koki, Eiropas segliņš, vītollapainās spirejas un sarkanie grimoņi.

Pils parku ar Rūdolfa parku savienoja koka gaisa tilts, kas bija uzbūvēts pāri lielceļam un Krustalīces upei.

Noskaties Kristīnes un mūziķis Ainara Mielava sarunu:

Uzzini, kā brīnišķīgi pavadīt savas brīvdienas kopā ar jauno dzīvesstila raidījumu "Bez steigas" sestdienu rītos pulksten 9 kanālā TV3, Go3 un portālā tv3.lv.