Kā izīrēt dzīvokli bez raizēm? Podkāsts "Droši vien nedroši"

"Bez Tabu" žurnālists Artūrs Špaks, kurš pats izīrē savu nekustamo īpašumu, atbild noliedzoši un norāda, ka tā ir laimes spēle: "Manā gadījumā mēs esam kā izīrētāji un tur būs ļoti grūti saprast – kurš būs godīgs, kur būs ilgtermiņa attiecības un kurš būs tāds, kas mēnesi, divus, trīs padzīvos, uztaisīs parādus un pazudīs."

Vitolds Peipiņš piebilst, ka pirms tam iespēju robežās ir jāsavāc informācija par potenciālo īrnieku un jāizdara secinājumi. Savukārt Jānis Lapsa norāda, ka tas ir līdzīgi kā attiecībās – sākotnēji jau visi ir mīļi un jauki, rāda tās labākās puses un pēc tam tikai "izlien ārā" arī ne tās labākās īpašības.

Zvērināts advokāts norāda, ka ir pilnīgi normāli paprasīt, lai īrnieks apliecina savus ienākumus. Tāpat ir vērts uzdot arī kontroljautājumu par to, kur viņš ir iepriekš dzīvojis. Lai arī Latvijā šī prakse nav ierasta, Rietumos atsevišķās situācijās mēdz prasīt arī rekomendācijas vēstules un Jānis Lapsa pieļauj, ka nākotnē šāda prakse varētu attiekties uz potenciālajiem īrniekiem.

Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs uzsver, ka ir jānoslēdz līgums, kurā noteikts, par kādu summu īpašums tiks izīrēts. Gadījumā ja tas netiek pildīts, tad ir visas iespējas vērsties tiesā. "Ja mēs ejam šajā biznesā, tad ir jārēķinās ar šādu risku," viņš piebilst.

Artūrs Špaks stāsta, ka viņam bijusi situācija, kur šķietami "normāla ģimene" nav nomaksājusi rēķinus un kad viņš ierosinājis tikšanos, vienkārši izvākusies no dzīvokļa, atstājot durvis vaļā un vairs uz kontaktu nav izgājusi. Ņemot vērā šo pieredzi, viņš ir sācis prasīt drošības naudu divu mēnešu īres maksas apmērā. Šādā situācijā – ja ir atstāts kāds parāds, tad tas tiek nosegts uz drošības naudas rēķina un "beigās es mēģinu iziet ar sausām kājām".

"tv3.lv" aptauja liecina, ka lielākā daļa izīrētāju baidās no tā, ka īpašums varētu tikt sabojāts. Artūrs Špaks iesaka šādu īpašumu apdrošināt, norādot, ka tas ir paredzēts izīrēšanai. Zvērināts advokāts vērš uzmanību arī uz civiltiesisko apdrošināšanu – šādā gadījumā ja īrnieks, piemēram, nopludina apakšstāva kaimiņu, tad kaimiņš vērsīsies pret dzīvokļa īpašnieku un pēc tam ja tiek veikta izmaksa, tad to apdrošinātājs var piedzīt no īrnieka.

Taču arī īrniekam ir jāizpilda šādi tādi mājasdarbi, lai pēc tam nenāktos iedzīvoties nepatīkamos pārsteigumos. Piemēram, noskaidrot to, vai izīrētājam vispār ir tādas tiesības izīrēt īpašumu. Īrnieks šādos līgumos bieži vien ir patērētājs un jāskatās, lai tas ir abpusēji izdevīgs.

Vitolds Peipiņš uzsver – jo detalizētāks līgums, jo labāk mūsu pašu veselībai. Tāpat īrnieks var apjautāties par izīrētāja reputāciju. To var izdarīt, piemēram, ēkā, kur tiks īrēts konkrētais dzīvoklis. Ļoti bieži ir notikuši konflikti situācijās, kad izīrētājs ir mājas īpašnieks un viņam ir ļoti daudz dzīvokļu. Līdz ar to viņš īres laikā var izvirzīt kādas nepamatotas prasības un var rasties konflikti.