Negadījumi notiek dzīvokļos, bet sekas skar visu māju. Podkāsts "Droši vien nedroši"
Šoreiz sarunā uzmanības centrā ir daudzdzīvokļu namu drošība un tas, kā ikdienas neuzmanība, atlikti lēmumi vai nelegālas pārbūves var pārvērsties par nopietniem zaudējumiem visai mājai.
Vēl nupat Latviju pāršalca traģiskie notikumi Ķekavā – ugunsgrēks daudzīvokļu ēkā. Vēl pirms tam – sprādziens Torņakalnā. Tas raisa daudz diskusiju par iedzīvotāju drošību.
Sarunā piedalās AAS "BALTA" juridiskā īpašuma un garantiju riska parakstīšanas pārvaldes vadītājs Uģis Uškāns un "Jelgavas nekustamā īpašuma pārvaldes" tehniskais direktors Oļegs Kukuts.
1:04 – Vai daudzdzīvokļu namos risks lielāks?
4:21 – Dzīvokļa īpašniekam ir jāiesaistās
5:52 – Kādas nelaimes notiek biežāk
8:20 – Īrnieka, īpašnieka vai apsaimniekotāja atbildība?
13:47 – Lētāk mainīt sistēmas kopīgi
15:06 – Cilvēki ir "atjautīgi" pašrocīgos remontdarbos
20:57 – Labā prakse laicīgai negadījumu novēršanai
29:44 – Ko un kā pareizāk apdrošināt?
37:58 – Ieteikumi, kā novērst nelaimes
Eksperti uzsver, ka paši riski daudzdzīvokļu namos nav lielāki nekā privātmājās. Atšķirība ir sekās. Ja notiek ūdens noplūdes, ugunsgrēks vai sprādziens, tas parasti skar arī kaimiņus un koplietošanas telpas, tāpēc postījumi kļūst daudz plašāki.
Biežākie negadījumi
No apdrošinātāju pieredzes visbiežāk sastopamie negadījumi ir ūdens noplūdes, piemēram, plīsušas caurules vai pievadi dzīvokļos. Retāk notiek ugunsgrēki un gāzes sprādzieni, taču to sekas ir vispostošākās, jo var tikt bojātas ēkas konstrukcijas un pat apdraudēta ēkas turpmāka ekspluatācija.
Pēdējos gados arvien biežāk postījumus rada arī dabas stihijas, piemēram, stiprs vējš vai vētras.
Kopatbildība un lēmumu atlikšana
Daudzdzīvokļu mājās drošība cieši saistīta ar dzīvokļu īpašnieku spēju vienoties par remontiem un uzturēšanu. Komunikācijas bieži ir kalpojušas vairākus gadu desmitus, taču lēmumi par to nomaiņu nereti tiek atlikti izmaksu dēļ. Rezultātā neliela problēma var pāraugt avārijā ar lieliem zaudējumiem.
Eksperti brīdina par patvaļīgām pārbūvēm un "radošiem risinājumiem", piemēram, paštaisītām sildierīcēm, nelegāliem pieslēgumiem, gāzes sistēmu pārbūvi vai nepareizi izbūvētām krāsnīm un dūmvadiem. Šādas darbības var apdraudēt ne tikai vienu dzīvokli, bet visu ēku.
Par nekustamo īpašumu atbildīgs ir īpašnieks, savukārt īrnieks atbild par savu rīcību. Tomēr būtiska nozīme ir īres līgumam, kurā skaidri jāatrunā atbildības un aizliegumi, jo ne visas situācijas īpašnieks var paredzēt vai kontrolēt.
Apdrošināšana kā drošības spilvens
Eksperti uzsver apdrošināšanas nozīmi. Dzīvokļa apdrošināšana pasargā īpašnieku gan no mantiskiem zaudējumiem, gan no atbildības pret kaimiņiem. Savukārt ēkas kopīpašuma daļu apdrošināšana dod iespēju pēc lielas nelaimes atjaunot māju un tajā atgriezties. Izmaksas bieži ir salīdzinoši nelielas, bet ieguvums var būt izšķirošs.
Eksperti skaidri aicina:
- nepievērt acis mazām bojājumu pazīmēm, piemēram, pilēšanai vai dzirksteļošanai,
- regulāri pārbaudīt ūdens pievadus,
- uzstādīt dūmu detektoru un veikt elektroinstalācijas pārbaudes,
- ziņot par gāzes smaku vai citiem riskiem nekavējoties,
- aktīvi piedalīties mājas lēmumu pieņemšanā.
Drošība daudzdzīvokļu namā sākas ar iesaisti un atbildību, nevis ar cerību, ka "nekas jau nenotiks".
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
