Kolorītā Margarita pēc dalības TV šovā skaidrojas par nekārtību savās mājās

Svētdienas rīts. Klauvējieni.
Nesaprotu, kāpēc nezvana. Varbūt nav elektrības? Pa ceļam uz durvīm pārliecinos, ka ir.
Jautāju: "Kas tur?"
"Es,"bērna balss. Atpazīstu savu pirmās klases skolnieku.
Atveru. Stāv puika. Rudens vēsumam netipiski plāni saģērbies un liels baltmaizes kukulis priekšā...
" Kas noticis? "
" Skolotāj, man mājās traki. Es ēst gribu, bet nekā nebija. Nācu pie jums. Pa ceļam tanti satiku, viņa man baltmaizi jau iedeva. Es jums atnesu."
Pabrokastojām. Un devāmies uz Sandra mājām.
Man tikai 19. gadu. Biju bailīga. Paaicināju citus tuvumā dzīvojošus vecākus līdz.
Atnācām. Tur, šaurā vecas Lubančika mājas dzīvoklī turpinājās brīvdienu svinēšana. Kaut kur stūrī bija arī mazākais brālis un vecākā māsa. Samestas drēbju kaudzes, pudeles, iereibusi vecmāmiņa, kura sēž uz poda turpat virtuvē aiz aizkara. Pamodās Sandra mamma. Cik sapratām, reibums jau izgulēts. Izrunājāmies. Droši vien mūsdienās tur būtu bāriņtiesa. Padomju laikos viss bija druku citādāk. Jo īpaši Lubančika un Maskačkas rajonos.
Cik sapratu, Aleksandrs (Sandris) tika nodrīzināts, lai nekad vairs tā nedara. Un visas citas reizes no redzētā todien bija palikusi tikai nekārtība. Drīz viņiem visiem trim pievienojās jau ceturtais bērns. Vecākā māsa ļoti palīdzēja mammai. Viņa arī skolā bija čakla un centīga, pioniere- aktīviste. Visu paspēja. Skaista kā no kartiņām par saulaino bērnību.. Brāļiem gan mācības nevedās un mājās piedzīvotais nebija laba bagāža tam, ko viņi darīja vēlāk. Taču skolā abi bija jautri, dzīvespriecīgi bērni.
Kāpēc to te rakstu?
Abu brāļu māsa ir Margarita.
Viņai bija tipiska padomju laika bērnībā Maskačkā. Ar savām sāpēm, problēmām un vienlaikus laimīgām dienām.
Margarita prata priecāties. Smaids ir viņas dzīves patvērums. Arī dabiskums.
Un, ja kādam nepatīk kaut kas no redzētā, tad ziniet, katrs no mums ir daļa no visiem.. Stāsts par Margaritu ir stāsts par visiem mums.
Viņa var to, ko var.. Un tas ir tik daudz... Jo visu visi nevar..
Un viņa ir stipra. Parādīt dzīvi tādu, kāda tā ir. Desmitiem, simtiem tūkstošu mājās.. Tepat Latvijā.
Un, ja kādam kas nepatīk, tad neskaties, nekritizē.
Pieņemot citus, mēs mācāmies pieņemt sevi.

Cik cilvēku, tik viedokļu ? tā ir bijis un būs. Kā cilvēks man viņa patīk, ar savu vienkāršību, optimismu un humora izjūtu?? Bet nu tie divi bērneļi kas pa māju dzīvojas, kamēr māmiņa raujas vaigu sviedros, nav vairs nekādi bērneļi, tie jau ir pusaudži, kuri tomēr gan jau, ka varētu tomēr vecākiem vairāk palīdzēt mājas darbos?

Margarita malacīte,tur bija pieticība,ja maksātu labu algu par darbu varētu māju un istabas remontēt.????

Tā nav Rogovka,kur dzīvo Margarita un katrs dz;ivo kā vēlas.Tik žēl,ka visi tagad domā ka tā dzīvo visi.

Kārtējā apdiršana visi dalībnieki bija paēdināti un laimīgi! Viņiem patika ielika 10!

#latgales #vakariņas bija izcilas!

Man arī patīk humors un dzīvespriecīgi cilvēki,bet videi,kurā dzīvo jābūt sakoptai.Margarita,Jums ir bērni,māciet darba tikumu un kārtību viņiem,tas tomēr nav labi ,Piedodiet,bet es pie tādas netirības un nekārtības pat ūdenu nedzērrtu ,kur nu vēl ēstu....

Tik ļoti klausījos, ko,Margarita saka, ka nepamaniju vidi! Katrs dzīvo tāda vidē, ka viņš jūtas vislabāk!

Margarita patiesa, super!!!Neviens patiesībā nezin ka ir pareizi dzīvot, kartiba vai nekartiba.Nav jādzīvo pēc citu iegribas.Vina vienkārši patiess cilvēks un dzīvo dzīvi. ???

Malacis Margarita!?