"Tālāk par zemi jau nenokrist!" Elīna Bojarkina deju šovā ir gatava trakiem griezieniem un dejas elementiem

Tu stādā "Leļļu teātrī", filmējies seriālā "Nemīlētie" ir vēl citi projekti, kur atrodi laiku šovam "Dejo ar zvaigzni"?

Saņemot piedāvājumu, ilgi nedomāju, uzreiz sapratu, ka gribu. Atcerējos, ka maziņa skatījos un domāju, cik lieliski. Manuprāt "Dejo ar zvaigzni" ir viens no kvalitatīvākajiem televīzijas šoviem, jo cilvēki reāli iegulda darbu, tas nav kā pafilmēt tusiņu.

Šova atklāšanas raidījumā teici, ka tev bija kompleksi saistībā ar dejošanu?

Tas bija otrs iemesls, kāpēc piekritu dalībai šovā. Bērnībā nedejoju, bet spēlēju klavieres. Vienīgā saskarsme ar deju man bija Latvijas Kultūras Akadēmijā, kur žūrijas pārstāvis Iļja Vlasenko bija mūsu pasniedzējs. Man gāja ļoti grūti, kursā bija pāris meitenes, kuras pirms tam bija dejojušas, uz viņu fona es izskatījos ļoti slikti. Tas man iedzina pārliecību, paniku par to, ka nemāku dejot.

Un tu izlēmi lauzt kompleksus televīzijā, dejojot tiešraidēs?

Kā vēl labāk to izdarīt, ja ne ar mešanos ar galvu sienā? Tā ir lieliska iespēja tikt pāri pašas uzliktajiem "blokiem". Pirmajā tiešraidē man bija tāds stress, ka sacēlās temperatūra, draugs vēl veda zāles. Nu jau ir vieglāk, stress ir palicis, kas ir cilvēcīgi, bet to es varu kontrolēt. Apzinos, ka daudz strādājam un arī ja kas nesanāktu var iziet no situācijas.

Vai ir jau gadījies, ka jāiziet no situācijas?

Dejojot sambu, bija vieta, kur Marts mani nenoķēra. Turpināju dejot, aizskatuvē Marts mani slavēja, ka es lieliski izgāju no situācijas. Skatoties video, pārliecinājos, ka nav manāms, ka kaut kas aizgājis greizi. Pilnībā uzticos Martam, tālāk par zemi jau nenokrist nav iespējams, galvenais būt gatavai apspēlēt notiekošo.

Kā tu nokļuvi pārī tieši ar Martu?

Kad apstiprināju dalību šovā, man piemeklēja Martu, protams, ja mēs cilvēcīgi sapratīsimies un būsim uz "viena viļņa". Man bija vienalga kāds partneris, jo es jau nemāku dejot, man vajadzīgs bija vienkārši cilvēks, kurš ar deju ir uz tu. Martam pirmais acīs iekrita tas, ka pēc augumiem esam atbilstoši, tad viņš saprata, ka man ir ritma izjūta, ka es tveru laukumu un piekrita dejot ar mani.

Kopā tiek pavadītas ilgas stundas, vēl tiešraides un daudz emociju, tas viss satuvina, vai pēc "Dejo ar zvaigzni" paliksiet draugi?

Grūti par to spriest, ārpus mēģinājumiem neesam nekur bijuši. Esam kolēģi, labi kolēģi, ne draugi. Ja kādreiz sanāks saskrieties – forši, noteikti parunāsimies, mums ir labs kontakts. Bet nebūs tā, ka kopā svinēsim dzimšanas dienas un vārda dienas. Mums nav izveidojušās tāda tipa attiecības, zinu daudz smieklīgas lietas par viņu, viņa dzīvi, bet tas viss ir mēģinājumu zāles ietvaros.

Cik ilgs ir jūsu ikdienas mēģinājumu process?

Mēģinām katru dienu 2-3 stundas. Mēģinājumi mums ir no rītiem 7 vai 8, jo vēlāk Marts brauc uz Jelgavu, kur ir viņa deju studija. Šovs ir šovs, bet neviens neatceļ dzīvi un ierastos ikdienas darbus. Priekšnesumi top kopā, sākumā atrodam mūziku, tad dzimst stāsts un tēli. Sestdienās mēs ilgāk dejojam un tad veltām laiku atpūtai.

Kad mēģinot un mēģinot rodas morālais nogurums, kas motivē saņemties un turpināt darboties?

Saprotu, ka daru to sevis, ne citu dēļ. Jebkurā darbā uznāk "besis", labi, ka mums nav katastrofāli gari mēģinājumi un nepaspējam ļauties sliktām emocijām. Sevī neesmu izjutusi šādas sajūtas mēģinājumos.

Katru nedēļu jauna deja, jauni deju soļi, kā tas viss galvā nesaputrojas?

Man nav grūti nolikt malā veco un mācīties jauno. Filmēšanas teksti mani iemācījuši ātri attīrīt galvu, ja tekstus norunāju un aizmirstu, tad dejas noslēpju smadzeņu "plauktiņos", lai atcerētos, ja būs vajadzība. Vieta jaunai informācijai man ir vienmēr.

Kā tu atpūties pirms tiešraidēm? Kā noskaņojies un emocionāli sagatavojies?

Galvenais sestdienas vakaru atpūsties, lai justos kā cilvēks. Man svarīgi ir gulēt astoņas stundas. Bet citādi, es labāk laicīgi aizeju gulēt un agrāk pieceļos. Man būtiski ir rīta rituāli, mierīgi pagatavota un izdzerta tase kafijas, lēnas brokastis un mierīga pastaiga ar suni. Būtisks miers pirms tam, lai nav stress. Vakarā pirms tiešraides paskatos kādu seriālu, tie palīdz "atslēgt" prātu, tas netiek nodarbināts, kā tas notiek lasot. Patīk iet vannā, tā ir sava veida meditācija. Man būtiskāka ir mentālā atpūta.

Žūrija pret tavu pāri ir paskarba un vienmēr atrod, ko pateikt par nenostieptām pēdām, muguru!

Viņi no malas pamana lietas. Domāju, ka mēģinājumos man sanāk daudz labāk, tīrāk izpildīt deju soļus. Lietas, ko viņi saka par pirkstiem vai muguru ir lietas par ko nedomā, kad ir tiešraide un dejo Ja domātu nebūtu emocijas, manā izpratnē emocijas ir būtiskāk. Tehniku var pilnveidot laika gaitā, bet laiks mums ir tik, cik ir. Jā, komentāri ir diezgan paskarbi, es pati apzinos, ka blakus Martam, kurš dejo vairāk nekā 20 gadus, es neizskatos labi. Es dzirdu ko viņi saka, ņemu vērā un cenšos.

Vai šādi komentāri "nenokauj" vēlmi turpināt dejot? Tā var notikt, ja daudz strādā, centies, bet to nenovērtē.

Es saprotu, ka tas ir šovs, sacensība un vienmēr būs subjektīvi viedokļi. Esmu pieradusi, ka ir cilvēki, kuriem riebjas kāds kino darbs, vai kāda mana loma un tiek izteikta kritika, tas ir normāli. Man būtiskāka ir pašas izaugsme un to es jūtu, ja salīdzinu sevi pirmajā raidījumā un ceturtajā. Ar to es sevī iekšā lepojos, nav būtiski viņi to pamana vai – nē, tā ir mana iekšējā sajūta.

Lielu kritiku no apkārtējiem saņēmi pēc valša dejošanas un "bučošanās"!

Mēs vienkārši saskārāmies ar lūpām un viss. Man tas ir tas pats, kas pieskarties rokām, lūpas ir daļa no ķermeņa. Skūpsts piestāvēja dejai un bija vajadzīgs. Tas bija viens moments un viss, bet tas piešķīra stāstam ko dejojām noslēgumu.

Kādas ir sajūtas katra raidījuma beigās, gaidot, vai paliksiet šovā, vai tomēr nē?

Drausmīga sajūta, stāvi, smaidi un iekšā trīci un gribas kliegt. Man ir pieredze ar konkursiem, bērnībā dziedāju dažādos konkursos – apzinos, ka visi nevar uzvarēt. Apzināmies, ka neko nevar paredzēt, jo visi domājām, ka Maksims Busels un Liza Manija būs finālā, bet viņus izbaloja. Tas neļauj nevienam no mums atslābt. Baudām procesu un priecājamies par ikvienu nedēļu, kas dota šovā.

Vai pēc "Dejo ar zvaigzni" turpināsi dejot, apmeklēsi kādus kursus?

Vēl pirms šova teicu draugam, ka gribu iet mācīties dejot, ka mums abiem jāatrod laiks. Ikdienas dzīvē nav laika, šovs ir tādā kā "piespiedu kārtā", kad ir jāspēj atrast laiks, vēlāk sāksies dzīve, darbs un citas izklaides, grūti būs sevi piespiest. Tomēr vēlos, lai dejas aizmetņi manī "runā" un es sāktu kaut reizi nedēļā iet dejot.

Skaties šovu "Dejo ar zvaigzni" katru svētdienas vakaru telekanālā TV3, plkst.20.30!