Sekss un Bībele: ja laulātais dzimumattiecībās negūst prieku, viņš grēko, jeb ieskats kristieša seksuālajā dzīvē

Bībeles kanona atbilde par cilvēku seksuālajām attiecībām ir ļoti atkarīga no konfesijas. "Ja mēs runājam par Rietumu kristīgajām baznīcām, proti, par Romas katoļiem un evaņģēliski luterisko baznīcu, tad kopīgs ir tas, ka seksuālas attiecības ir pat ļoti atbalstāmas, kamēr tās ir laulāto starpā, kamēr tās ir vērstas uz bērnu radīšanu un kamēr tajās abiem laulātajiem ir prieks," saka teoloģijas doktore Ilze Jansone.
Teoloģe skaidro, ka laulībai ir jābūt pilnībai, kur laulātais ir tuvākais cilvēks, un, ja viens no laulātajiem seksuālās attiecībās prieku negūst, "pēc būtības, ja mēs paskatāmies uz Romas katoļu baznīcu, tad, jā, viņš grēko". "Divu laulāto starpā ir jābūt pilnīgai atklātībai, un, ja nav pilnīgās atklātības un laulātais pāris nespēj sarunāties savā starpā par seksu, tad nozīmē, ka kaut kas šajās attiecības nav pilnīgs," norāda Dr. Jansone.

Jebkādas seksuālas attiecības ārpus laulības dzīves ir grēcīgas. "Gan Romas katoļu, gan evaņģēliski luteriskā baznīca atbalsta laulību. Evaņģēliski luteriskā baznīca varbūt tik ļoti nemudina, ka būtu jāsaglabā šķīstība pirms laulībām, bet katoļu baznīcā tas ir ļoti ieteicams – saderināšanās laikā atturēties un saglabāt šķīstību, lai varētu baudīt laulības augļus."

Kā norāda teoloģe, problēma parasti ir ar pāriem, kas ir šķirti. Romas katoļu baznīca paredz, ka, ja viņš vai viņa dzīvo kopā ar citu cilvēku, tad seksuālas attiecības tiek traktētas kā grēks, jo Romas katoļu baznīca laulību kā institūciju neatceļ vai atceļ precīzi kanoniski atrunātos gadījumos. "Savukārt luterāņu baznīcā attieksme ir diezgan neviennozīmīga, un te es runāju galvenokārt par Latvijas kontekstu, tāpēc, ka Pasaules luterāņu federācija ir paudusi uzskatu, ka tomēr par cilvēka seksualitāti tai nav viedokļa. Luterāņu baznīcā var būt atkarīgs no draudzes, cik tā ir konservatīva vai liberāla."

Kas kristietībā ir pieļaujams līdz laulībām? Vai, piemēram, pabučoties drīkst, interesējas Džilindžers. "Drīkst. Es domāju, mūsdienās uz to vairs neviens tik ļoti neskatās. Ir mums jauniešu kustība "Īsta mīlestība gaida", kas ir vērsta uz šķīstības saglabāšanu līdz laulībām, bet, protams, reālajā dzīvē arī kristiešu pāri nodarbojas ar seksu pirms laulībām un skūpstās pirms laulībām." Džilindžers teic, ka tad jau cilvēki tomēr grēko. "Jā, un, visdrīzāk, grēku nožēlo, un, ja viņi beigās salaulājas, tad viss ir labi," saka Dr. Jansone.

Jautāta, vai laulāto seksuālās attiecībām ir pieļaujams BDSM, orālais vai anālais sekss, teoloģe stāsta: "Kristietībā nav tik strikti kā, piemēram, islāmā, kas ļoti skaidri pasaka – nekāda anālā seksa, jo tas ir netīrs, līdz ar to nešķīsts. Kristietība par šīm praksēm nerunā tik detalizēti, līdz ar to droši vien, ka ir iespējams interpretēt.

Protams, varētu būt jautājums, vai vīrietis neizšķiež savu sēklu orālajā seksā vai potenciāli neaiziet bojā kāds bērns, kurš būtu varējis piedzimt, tādējādi būtu varējis veicināt Dieva pavēli laulības institūcijai.

Bet, kā jau es teicu, kamēr abiem laulātajiem tas ir okei, visdrīzākais, ka ir atļauts viss.

Varētu būt diskusijas par anālo seksu, tāpēc ka to saista ar Sodomijas grēku un to uzskata par pretdabisku, uzskata, ka tas varētu kaut kādā veidā vairāk nodarīt pāri sievietei, ka sieviete to nevarētu izbaudīt un tamlīdzīgi. Anālais sekss noteikti būtu visvairāk uz robežas un visvairāk diskutējams – vai kristietis drīkst nodarboties ar anālo seksu vai nedrīkst," stāsta Dr. Jansone.

Teoloģe papildina par baznīcas attieksmi pret BDSM praksēm, kas ir tēma, ko viņai mazliet sanācis papētīt arī baznīcas kontekstā: "Baznīcas kontekstā, kā mēs zinām, marķīzu de Sadu piemeklēja visai bēdīgs liktenis gan par viņa rakstītajiem darbiem, gan arī par izvirtīgo dzīvesveidu, ko viņš esot vedis – tātad BDSM prakses tika traktētas kā necieņa pret otra ķermeni, lai gan, protams, mūsdienās mēs ļoti labi zinām, ka BDSM prakses pamatā ir bāzētas uz savstarpēju cieņu un vienošanos un uz prieku.

Marķīzs de Sads dzīvoja pietiekami sen, bet vēl 20. gadsimtā, kad Žoržs Batajs rakstīja savus pornogrāfisko romānus, kuros arī ir BDSM elementi, vismaz sākotnēji viņš publicējās ar pseidonīmu, jo negribēja milzīgas nepatikšanas. Un, protams, viņa romānu nosodīja gan baznīca, gan arī sabiedrība, lai gan viņš tieši otrādi – ļoti īpatnējā un interesantā veidā pornogrāfiju, ko baznīca viennozīmīgi nosoda, pavērš kā iespēju domāt par to, kāpēc cilvēks nekad nevarētu sasniegt Dievu."

No baznīcas viedokļa skatīties pornogrāfiju ir grēks. "Grēks tāpēc, ka tā cita cilvēka ķermeni padara par objektu, grēks tāpēc, ka grūti teikt, cik daudz brīvprātīgi uzfilmētas pornogrāfijas mums ir. Tie varbūt ir kādi amatieru video vai kas tamlīdzīgs. [..] Kristietis pornogrāfiju nedrīkst skatīties tik un tā, jo tas ir ieskats cilvēka intīmajā telpā, tajā, kas ir domāts laulības institūcijas saglabāšanā, tajā, kas ir domāts tikai starp diviem cilvēkiem, un tagad tas tiek padarīts publisks," norāda teoloģe.

Džilindžers spriež, ka, ja divi cilvēku ar seksu sāk nodarboties tikai pēc kāzām, nav izslēgta seksuālā nesaderība. Tie būs divi ļoti nelaimīgi cilvēki, jo pārgulēs bez prieka vai prieku seksā meklēs ārpus laulības, spriež teoloģe. "Baznīcas sistēma nedarbojas viesiem."

Kā uzsver psihoterapijas speciāliste Ginta Jansone, laulība visbiežāk tiek šķirta citu iemeslu dēļ, nevis tādēļ, ka pārim nesaskan seksā: "Vairāk ir nesaskaņas, ka nespējam runāt, komunicēt, nav emocionālas pietiekami lielas atvērtības, un tas ir tas, kas visvairāk traucē. Protams, var būt izglītības atšķirības, ka viens mācās un otrs nē, un tas rada konfliktus. Bet reti ir gadījumi, kad tieši sekss ir tas, kas izjauc laulību. Līdz ar to es gribēti ticēt, ka pāris, kas ir labi iepazinuši viens otru, kuriem sekss nav bijis, bet viņi ir atvērti emocionāli, var izveidot labas attiecības."

Kā skaidro teoloģijas doktore, tikai ievērojot celibātu, kas ir pilnīga atteikšanās no seksuālās dzīves un šķīstība, cilvēks pa īstam var kalpot Dievam, "jo tev nav neviena cita cilvēka, ko tu varētu iemīlēt vairāk par Dievu, proti, ģimene nenovirzīs tavas domas no kalpošanas". "Romas katoļu baznīcā, kur ir celibāts, priesterība ir arī viens no sakramentiem. Tiek uzskatīts, ka ne velti kļūt par priesteri nozīmē, ka tev augstāk stāvoša amatpersona uzliek rokas un tu attiecīgi saņem svētību, ar kuru tu esi īpašāks nekā tie, kas ir tavā draudzē. Luterāņiem mācītājs ir tāds pats kā viņa draudze."

Garīdzniecība, kā liecina statistika, ir profesija, kurā visbiežāk fiksēti pedofilijas gadījumi. "Tas tikai parāda šīs izveidotās sistēmas absurdu, manuprāt. Man vienmēr diezgan labi ir paticis feminisma teoloģu iebildums, ka tad, kad priesteris sāk runāt par to, kā sievietei ir jāuzvedas laulībā, tas ir pats absurdākais, kas var būt, jo ne viņš zina, ko nozīmē būt sievietei, ne arī to, ko nozīmē būt laulībā, un iespējams, ka viņš pat nezina, kas ir sekss un seksualitāte," saka teoloģe.

Romas katoļu baznīcā ir strikti noteikts – mācītājs nedrīkst būt precējies, tikmēr luterāņiem tas ir daudz liberālāk. "Tas bija reformācijas sākumā, jo, manuprāt, Luters palika neprecējies, viņam bija mūķene – tas ir tas, kā visvieglāk izskaidrot, ka Luters gribēja [veidot attiecības ar] to sievieti un tāpēc lūdzu! – te būs laulība," smaida teoloģe.

"Iespējams, tas bija viens no līdzekļiem, kā varēja saprast, ka varbūt celibāts nav tik svarīgs, jo mēs nezinām, mēs varam nojaust, kas Romas katoļu baznīcā notika, līdz Luters izdomāja reformēt Romas katoļu baznīcu un nejauši izveido luterāņu baznīcu.

Es nezinu nevienu citu institūciju pasaulē, kura būtu tik ļoti apsēsta ar seksu. Ja palasa kaut vai Malleus Maleficarum "Raganu veseri". Cik sīki tas viss tiek aprakstīts! Nāk inkubi un sukubi un ko viņi dara…

Droši vien Freidam vai viņa sekotājiem būtu ļoti daudz ko teikt par šīm grāmatām. Bet skaidrs, ka tā ir vienkārši apsēstība ar seksu, kas ir acīmredzot veidojusies, es domāju, celibāta dēļ.

Es ticu arī tam, ka ir cilvēki, kuriem celibāts ir piemērots. Ir taču aseksuāli cilvēki," saka Dr. Jansone.

Tikmēr islāms pieļauj daudzsievību. "Islāmā sievietes stāvoklis nav gluži vienlīdzīgs ar vīrieša. Protams, jāskatās, kā kurā tradīcijā, bet lielākoties sievas pienākums tomēr ir radīt bērnus un vīra pienākums ir viņu apgādāt un sieva uztur mājsaimniecību, ģimeni, tāpēc ir kašķi, vai sieva drīkst strādāt, jo tad viņa novēršas no galvenā uzdevuma. Tāpēc pastāv ārkārtīgi konservatīvais islāms gan ar aizsegtajām sejām, lai neviens cits neredzētu to, kas ir tikai vīra acīm domāts.

Man šķiet, ka mūsdienās tomēr pamatā islāmā ir tikai divi cilvēki vienā ģimenē, jo ne visi var atļauties četras sievas, jo viņas visas ir jāpabaro, jāuztur un jānodrošina viņām vienlīdzīga dzīve un arī prieks."

Kā skaidro teoloģe, sievietēm klitoru nogriešana vēl pirms desmit gadiem tika praktizēta Āfrikas republikās. "Tas bija krietns fundamentālisms, jo tādi mērenie, ja meklētu kaut kādus… ja tu esi musulmanis, tad kā tev izturēties laulības dzīvē, tur arī ir šis, ka sievietei ir tiesības gūt prieku un ka par sievu ir jārūpējas – tas vairākkārt tiek uzsvērts.

Protams, jo radikālāka reliģiskā tradīcija, jo tumsonīgāka un jo vairāk skatās pagātnē. Ja sievietei ir piešķirts kārdinātājas un superļaunuma saknes oreols, tad ir skaidrs, ka sieviete nedrīkst just baudu, jo ja viņa jutīs baudu, kas tad notiks."

Islāmā laulības pārkāpējas nomētā ar akmeņiem, vīriešiem "kaut kas ir jāsamaksā". "Acīmredzot sieviete kā zemāks radījums joprojām tiek uzskatīta par tādu, kura nedrīkst uzņemties iniciatīvu, nedrīkst izpausties, kura ir pakārtota vīrietim. Tā ir tā sistēma," stāsta teoloģe.

Teoloģe oponē uzskatam, ka Bībele nosoda attiecības starp diviem vīriešiem, bet nenosoda starp divām sievietēm: "Nav tiesa. Nosoda. Jaunajā derībā Pāvila vēstulē romiešiem pārmet, ka arī sievietes ir apmainījušas dabisko dzimumkopdzīvi ar pretdabisko, tātad sievietes ir metušās dzīvot kopā ar sievietēm. Bet pamatā, ja mēs runājam par to, ko es jau nosaucu par Sodomijas grēku, parasti ar to tiek saprastas geju attiecības un anālais sekss, un tas ir tas, kas izpelnās vislielāko nosodījumu. [..] Ja vīriešiem ir aizliegtas savstarpējas seksuālas attiecības, tad arī skaidrs, ka sievietēm tās tiek aizliegtas. Jo nerodas bērni."

Ko tad, ja bērni nerodas arī kristīgā laulībā, jo viens ir neauglīgs? "Es domāju, vai teikt baznīcas atbildi vai cilvēka atbildi. Baznīcas atbilde ir ļoti vienkārša – tāds ir Dieva nodoms. Savukārt cilvēcīgā atbilde būtu, ka pārim, kurā viens ir neauglīgs, būtu tikai normāli meklēt mākslīgo apaugļošanu vai pārdomāt adopcijas iespējas, ja viņi patiešām vēlas bērnus. Bet Romas katoļu baznīcas nebūs priecīga par mākslīgo apaugļošanu," saka Dr.Jansone.

Taču vai izvairīšanās no grūtniecības kristietības ieskatā ir grēks? "Romas katoļu baznīca atzīst dabisko kontracepciju, tas ir, sieviete vēro savu ciklu un tajās dienās, kad viņa visdrīzāk nevarētu palikt stāvoklī, tad var būt starp laulātajiem sekss, kas var būt laulāto prieka pēc. Protams, vēlams, lai viņiem jau ir kāds bērns. Tātad miglaini noteikts, ka var būt sekss starp diviem laulātajiem, kas nebeidzas ar dzemdībām, bet tai pašā laikā prezervatīvi un hormonālās tabletes nav ieteicami un baznīca to neatbalsta. Konkrēti par grēku nesauc. Bet aborts jebkurā konfesijā ir grēks," saka teoloģe.