18 gadus vecais mūziķis Fricis Hugo Pērkons mācās Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskolā par teorētiķi. Viņš nāk no kuplas, sportiskas ģimenes, bet viņa sirds vienmēr ir piederējusi mūzikai.
Fricim Hugo sagādā prieku komponēt mūziku, viņš ļoti aizraujas, veidojot melodijas, harmonijas, to arī plānojot pēc vidusskolas attīstīt tālāk Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā.
Šova dalībniekam patīk rakstīt mūziku gan orķestriem, gan savai grupai. Mūziķis novērtē abas mākslas puses, vēl līdz galam viņš nesaprot, kurai pusei vēlas radīt skaņdarbus.
Frici Hugo iedvesmo tas, ko viņš dzird mūzikā, piemēram, amerikāņu džezā, kā arī Raimonda Paula daiļradē.
Pirms demonstrēt talantu, mūziķis paziņoja, ka uz skatuve pazūd uztraukums un tu sāc justies kā superzvaigzne. Fricis Hugo spēlēja klavieres un dziedāja, izpildot paša radītu dziesmu.
Donam likās, ka dalībnieks uz skatuves ir noslēgts, ka vairāk jāatveras, viņš sajutis, ka iekšā kaut kas ir, bet to klausītājs vēlas ieraudzīt, sadzirdēt, bet Fricis Hugo tam visam uzlicis pa virsu "kupolu".
Andrejs nav jutis kaisli, viņam radās sajūta, ka Fricis Hugo sevi "neieslēdz" līdz galam, kaut gan viņam ir potenciāls ļoti patikt dāmām.
Linda neslēpa, ka viņu priekšnesums nepārliecināja, neuzrunāja un viņai nepatika.
Linda un Dons teica NĒ, bet Andrejs – JĀ.
"Viens no klupšanas akmeņiem, par ko jau esmu dzirdējis, ir tas, ka nevar just manu kaisli. Kaisle un harisma pazūd uz skatuves, ar to man jāstrādā," apņēmīgi nosaka Fricis Hugo.
