"Man nevajag ne lielo skatuvi, ne slavu." Samanta Sproģe vēlas bērniem mācīt saksofona spēli
19 gadus vecā Samanta Sproģe saksofonu spēlē jau piecus gadus un sauc to par savu talantu. Par šovu "Ir talants" jauniete saka, ka viņas dalība ir kā joks, kuram viņa pieiet nopietni. Samanta nevēlas slavu, bet gan vienkārši iepriecināt klausītājus ar savu mūziku.
Sarunā ar portālu tv3.lv Samanta noteica, ka pieteikusies ar smieklīgu video, vēloties uzjautrināt šova producentiem dienu, bet beigās saņēmusi zvanu un aicinājumu uz šovu tieši ar smieklīgo priekšnesumu.
Samanta kautrīgi nosaka, ka spēlē saksofonu jau piecus gadus un nezina, vai tas īsti ir talants, vai darba augļi, bet viņa prot spēlēt instrumentu.
"Sākumā svārstījos, vai vispār ierasties uz filmēšanu, beigās izlēmu, ka – kāpēc gan nē. Vienkārši jautrajai daļai piekombinēju arī ko nopietnu, lai reāli parādītu, ka protu spēlēt. Apzinos, ka kritiku vajag dzīvē, ja riskē ar joku, ir jābūt gatavai kritikai," pirms kāpt uz skatuves noteica Samanta.
Mūziķe apzinās: ja visi teiks tikai labu, tad, saskaroties ar kritiku, mēs nezināsim, kā uz to reaģēt, kā tikt pāri pateiktajiem vārdiem. Ja izdodas demonstrēt cilvēkiem ko spilgtu un atmiņā paliekošu, tas ir lieliski.
Tā kā Samanta mūziku apgūst profesionāli, tad zināja, ka, lai vai kā uzstāsies, viņa sevi neapkaunos.
Brīvajā laikā jauniete cilā svaru bumbas un pārstāv valsti Eiropas čempionātos, kā arī startē Latvijas mēroga sacensībās.
"Es varbūt izskatos smalka, bet spēks jau neslēpjas tikai muskuļos, bet izturībā, apņēmībā un tajā, ka cilvēks nekad nepadodas. Pašam ir jāapzinās uz ko esi spējīgs. Varu pacelt 24 kilogramus smagu bumbu," palepojas Samanta.
Sporta veidam Samanta veltījusi trīs gadus no dzīves, divas reizes bijusi Eiropas čempionātā un vienmēr atgriezusies izcīnot kādu godalgotu vietu.
"Kāpēc esmu tik smalka, ja sportoju ikdienā? Es nelietoju papildus vielas, dažādus pulverīšus, ko lieto, lai augtu muskuļi. Daru visu, ko spēju ar savu fizisko sagatavotību. Lielākais ierocis manis izvēlētajā sporta veidā ir mans prāts," tā Samanta.
Jauniete atklāj, ka arī dzīvē noder sportā gūtā atziņa – ja ir sakārtotas domas, ja koncentrējies un noskaņojies, tad būs rezultāti, bet, ja galvā valda bardaks, tad nevari izturēt spriedzi.
"Šovā stresa man nebija, jo šis nav saksofona spēles konkurss. Uz maniem pirkstiem neviens neskatās. Te ir skatītāji, atbalstītāji, apkārt valda kņada. Tāpēc ar stresu nav jācīnās, parasti arī ar to necīnos, stress nelielās devās ir veselīgs, parāda, ka nav vienalga," skaidro Samanta.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Runājot par nākotni, Samanta ir nolēmusi kļūt par saksofona spēles skolotāju. To viņa sauc par savu aicinājumu – mācīt bērnus spēlēt instrumentu, ļaut iepazīt mūziku, pilnveidot sevi.
Jauniete ar bērniem labi saprotas, bet apzinās, ka skolotāja profesija nav tik vienkārša; viņa zina, ka viss izdosies, jo viņas mērķis ir dot bērniem labāko.
"Kādreiz varbūt sapņoju par spēlēšanu uz skatuves. Es arī spēlēju orķestrī. Nu mans sapnis ir vienkārši būt par daļu no šī orķestra. Man nevajag ne lielo skatuvi, ne slavu," nosaka Samanta.
