Aizkraukles sudrabpelēkā kora dalībniece Melita: Šovs dzīvē atgriezis plaša spektra emocijas – arī asaras

Sarunā ar portālu tv3.lv Melita priecīgi paziņo, ka iepriekšējās intervijas laikā, kas tapa vēl 2019. gadā, viņa gaidījusi bildinājumu un vēl studējusi, bet nu ir apprecējusies, kļuvusi par māmiņu meitiņai, ir nostabilizējusies uz dzīvi Koknesē un nu ar šova "Koru kari" palīdzību piepilda savu radošo potenciālu un iegūst jaunus draugus.

Melita atklāj, kad pieteikusies šovam bijusi vēl bērna kopšanas atvaļinājumā, bet jau pašā izskaņā. Nu dzīve ir pakārtota šovam, bet ģimene, radi un draugi atbalsta, ja ir jāpieskata meitiņa, kā arī nereti sniedz emocionālo atbalstu. Aizkraukles sudrabpelēkā kora dalībniece smejoties saka, ka ar citām lietām šobrīd nenodarbojas, jo tikai tā var saglabāt nedaudz enerģijas, ko veltīt ģimenei.

"Rudenī man bija pārdomas, kas beigās lieliski sasaucās ar pieteikšanos šovam. Mēs ar vīru dzīvojam tādā kā noslēgtā "burbulī", kurā esam tikai mēs, jo mūsu darbs nav saistīts ar darbu kolektīvā, mums visa dzīve ir mājās, tāpēc nebija īsti iespējas iegūt draugus un paziņas, bet sāku apzināties, ka to vēlos. Teicu vīram, ka vēlos paplašināt cilvēku loku, iepazīt radošus, interesantus cilvēkus no kuriem iedvesmoties un, iespējams, kaut ko kopā radīt. Tad ieraudzīju "Koru karu" pieteikšanās reklāmu," par zīmīgumu runā Melita.

Melita izlēmusi par pieteikšanos vēl pirms uzzinājusi, ka Aizkraukle piedalās, bet Koknese ir daļa no Aizkraukles novada. Tas mazinājis visas nelielās šaubas, piedevām, uzzinot, ka kora vadītāja ir Kristīne Pāže – Melita bijusi vēl lielākā sajūsmā, jo uzskata Kristīni par atšķirīgu mākslinieci uz pārējo koru vadītāju fona, kas nozīmē, ka arī koris izcelsies.

Priekšnesumi, dziesmu izvēle, tērpi, vokālais sniegums izsauc apkārtējos viedokļus, kas nereti tiek izteikti sociālajā vidē. Melita neslēpj, ka lasa komentārus un ar interesi. Savā starpā kora dalībnieki padalās ar pozitīvajām lietām, stiprinājuma vārdiem. Negatīvas lietas jaunajai māksliniecei liekas normāla lieta, jo cilvēkiem ir dažādas gaumes, kas veido, to, kas vienam patīk, otram nepatīk. Savā starpā negatīvās lietas koris gan neapspriežot.

"Mūsu kora vadītāja Kristīne publiski atzinās, ka negatīvie komentāri viņu ietekmē un pat sāpina. Sāku aizdomāties, vai mani patiesi tie neietekmē, nerada nekādas emocijas, vai varbūt tā ir prāta aizsargreakcija? Izstumt no galvas negatīvo! Mums visiem gribas vienmēr izdzīvot priecīgās, labās emocijas, bet ir arī svarīgi ļauties negatīvajām emocijām, atļaut sev bēdāties, paskumt, izlaist to visu uz āru, ne ignorēt. Šovs manā dzīvē ir atgriezis ļoti plaša spektra emocijas. Pirms šova neatcerējos, kad pēdējo reizi raudāju, bet "Koru karos" esmu raudājusi ne tikai no skumjām, bet arī no prieka, aizkustinājuma. Esmu pateicīga, ka man ir iespēja izdzīvot visas šīs emocijas, paskatīties uz to visu no cita skatu punkta," skaidro Melita.

Melita atzīst, ka ir savu koristu, Kristīnes un horeogrāfes kvēlākā fane, viņa no visiem savas komandas cilvēkiem kaifo. Kora dalībniece apzinās, ka tik pozitīvas emocijas rodas, jo korī ir izvēlēti īstie, pareizie cilvēki, ka satikšanās tieši šādā sastāvā rada īpašo "ķīmiju" un ļauj piedzīvot visu – ejot pa ceļu roku rokā.

"Ir rīti, kad mostos ar nogurumu, ko sniedz vēlais vakara mēģinājums, toties, pašai par pārsteigumu, vakarā, kad atkal dodos uz mēģinājumu, satieku koristus – parādās enerģija no kaut kāda "melnā cauruma" un gribas darboties, priecāties. Mēģinājumi ļoti uzlādē, kaut gan tie ir enerģiju prasoši, bet enerģija cirkulē, vairojas un atgriežas," tā Melita.

Lielu prieku Melitai sagādā fakts, ka ar Aizkraukles sudrabpelēkā kora dalībniekiem var būt viņa pati, neizlikties. Melitu pieņem tādu, kāda viņa ir, pat ja viņa ir skaļāka, pat ja jokojas, viņai nevajag izlikties nosvērtākai, nopietnākai, piezemētākai, viņa var ļauties savām spilgtajām emocijām.

"Vairākus gadus biju likusi mūziku pie malas, apmeklēju tikai vokālās nodarbības. Saprotu, ka vēlos dziedāt, vēlos darīt kopā ar citiem cilvēkiem. Tieši tas, ka sajutu šo kopā būšanas spēku apstiprināja manas pārdomas, ka īsti neredzu sevi ejam pa mūzikas ceļu vienatnē, kaut reiz centos izveidot tieši solo karjeru. Man ļoti patīk darīt kaut ko kopā ar citiem cilvēkiem, laikam tomēr neesmu vientuļais vilks," smejas Melita.

Pēc dalības "X Faktora" atlasē izdoti vairāki solo singli, Melita iesniegusi dziesmu "Eirovīzijas" nacionālajā atlasē un nu priecājas, ka dziesma netika pusfinālā, jo drīz vien viņa uzzinājusi, ka ir gaidībās. Arī pandēmija nojaukusi viņas muzikālo kompasu, radot apjukumu.

"Uzzinot, ka esmu stāvoklī sapratu, ka man jātaupa iekšējais enerģijas resurss, jākoncentrējas uz grūtniecību, ka mūzika var pagaidīt. Grūtniecība lika mūziku pastumt pie malas, tā bija iekšējā nepieciešamība, gribēju izvēdināt galvu, restartēt sevi. Arī manā galvā bija liels klusums, neradās jauni dziesmu vārdi. Kā solistam man nekas neizdevās, nezinu, esmu vēl sava ceļa meklējumos, vai esmu jau to atradusi. Vēl nav mans laiks, bet pienāks," cerīgi nosaka Melita.

Kā lielāko ieguvumu cilvēciskajā ziņā no šova "Koru kari" Melita nosauc to, ka viņa ir iemācījusies lūgt palīdzību līdzcilvēkiem, iemācījusies ļauties un uzticēties. Parasti meitu pieskatījusi viņa, vīrs vai neilgu laiku vēl kāds, bet šovs lika lūgt palīdzību radiem, draugiem. Melitai tas nekad nedevās vienkārši, bet nebija citu variantu, nu viņa saprot, ka var lūgt palīdzību, ka ir daudz cilvēku, kuriem viņa var patiesi uzticēties un tas ir fantastiski.

Jaunā mūziķe no visas pasaules relaksējas darbojoties dārzā. Šajā pavasarī tiek gatavots dārzs sezonai, grābtas lapas, loloti dēsti, sagatavota zeme. Lielākā Melitas kaislība ir ziedi, kad viņa skatās uz ziediem, viņas oksitocīna līmenis spēcīgi palielinās.

"Dienas beigās starp viedokļu gūzmām īstā mēraukla ir meklējama tikai mūsos pašos. Nekad nepārstājiet ticēt sev! Īsteno! Dari to! Un galvenais- baudi to," Melita vēl Aizkraukles sudrabpelēkā kora atbalstītājiem.

Skaties šova "Kora kari" pusfinālu 27. aprīlī, telekanālā TV3, plkst.20:30!