"Esmu zemes cilvēks," par sevi saka lauksaimnieks, mākslīgās apsēklošanas tehniķis un zemessargs Aksels Lazda. Šosezon realitātes šovā "Lauku sēta" viņš ierindojams starp dalībniekiem, kam ir zināma sajēga lauku darbos. Kā Aksels atzīst sarunā ar "tv3.lv – Izklaide", šova dēļ viņš gatavs paciest to, ko dzīvē ne acu galā nevar izturēt.
45 gadus vecais kurzemnieks Aksels Lazda ir īstens "Lauku sētas" fans, un viņš par nokļūšanu TV šovā var pateikties kolēģiem. Cīnīties par galveno naudas balvu nebija Aksela pirmā doma, ierodoties Vestienas saimniecībā "Druvas": "Nav tā, ka baigi stieptos pēc tiem tūkstošiem, bet, protams, būtu patīkami tos vinnēt." Viņš vienkārši vēlējies šovu izbaudīt "no iekšpuses".
Gatavojoties filmēšanai, Aksels noskatījies daudzas pēdējo sezonu sērijas un analizējis, kā pats uzvestos konkrētajās situācijās. "Vai varētu savaldīties un tā tālāk."
Kopš iestūrēšanas laulības ostā Aksels jau 23 gadus ar sirdi ir lauksaimniecībā. Tagad saimniecība, kurā audzē bioloģisko pārtiku, nodota vecākajam dēlam. Pašam radies vairāk brīva laika, un starts "Lauku sēta" šķitis loģisks solis. "Labāk nožēlot to, ko esi izdarījis, nevis to, ko neesi," uzskata Aksels.
Aksela bērni iesākumā nav ticējuši, ka viņš pieņemts iemīļotajā TV šovā. Sieva šo avantūru uzņēmusi dalītām jūtām, jo tomēr labu laiku Aksels mājas dzīvē nepiedalās. "Bet neviens neteica "nē"."
Akselam ir trīs bērni, un ģimene šad tad palīdzējusi arī citiem bērniem dzīvē mērķus sasniegt. "Mums visa dzīve saistīta ar bērniem. Sieva pēc izglītības ir pedagoģe, tad pārkvalificējās un tagad slimnīcā strādā par māsiņas palīdzi," stāsta Aksels.
Neaptur pat sieva
Aksels sevi raksturo kā darba cilvēku. "Kurš iet, dara, nečīkst. Esmu arī tas, kurš pamāca, kā ko labāk darīt. Ne par velti mani šeit iesaukuši par tēti. Pēc dabas esmu tāds, kurš grib pakontrolēt. Varbūt ar vecumu vairs ne tik ļoti uzbāžos, cenšos sevi ierobežot, lai pārāk nebūtu visām pudelēm par korķi," stāsta kurzemnieks.
Viņš nav intrigu vērpējs.
"Man šausmīgi nepatīk, pirmkārt, ka melo. Nepatīk, ka runā aiz muguras, apmelo, bet bez tā šeit neiztikt. Šova ietvaros to pacietīšu," saka Aksels.
Aksels ir neatlaidīgs un sasniegs to, ko ieņēmis galvā. Viņš atklāj, ka jaunībā, kad darījās un ņēmās, tādēļ "strauji gāja uz augšu", regulāri nonāca ļaužu valodās. "Es nevarēju pārdzīvot, ka visu laiku pagastā par mani runā. Man teica: "Ko tu satraucies. Ja par tevi runā, tas nozīmē, ka esi visiem priekšā. Priecājies, izbaudi to!"
Gadiem ejot sapratu – dziediet savu dziesmu, es tāpat darīšu, kā es gribēšu. Ja esmu ko ieņēmis galvā, es to izdarīšu un nevienam nekad mūžā atļauju neprasīšu un neviens mani neapturēs. Pat sieva ne."
Pamet ērto dzīvi ārzemēs un atgriežas mājās
"Zaudēju visu, un, kad pirms septiņiem gadiem atgriezos Latvijā, sāku no nulles," saka Aksels. "Mums bija sava saimniecība, ko izveidojām, kad apprecējāmies. Vienā brīdī nobankrotējām. Par daudz enerģijas un gribēšanas, par maz zināšanu," skaidro "Lauku sētas" dalībnieks. "Pēc tam aizbraucām uz Vāciju. Atgriezāmies, jo sievas tēvs aicināja atpakaļ uz savu saimniecību. Pamazām to pārņēmām. Tagad tajā saimnieko vecākais dēls."
FOTO: PUBLICITĀTES FOTO
Aksels neslēpj – lai Latvijā vairs neatgrieztos, bija "mazs solītis". "Ja būtu paņēmuši mājokļa ilgtermiņa kredītu, mēs Latvijā nebūtu. Bērni brīvi runā visās trīs valodās – latviešu, vācu un angļu. Tagad mēs visi esam atpakaļ.
Sieva atgriezās galvenokārt bērnu dēļ. Latvijas skolas, apmācība un kultūra ir tuvāka.
Svešā zemē vienmēr būsi svešs, lai arī kā tur strādā un cik cītīgs esi.
Tas arī man bija viens no pamudinājumiem, kāpēc atgriezos, lai arī tur lielāka alga un labāka sociālā aprūpe.
Vēl man vajadzēja Latvijas pavasari. Ja esi zemes cilvēks, tad esi," saka Aksels un pasmaida: "Kam ir lemts rāpot, tas nevar lidot."
“Lauku sētā” darba daudz! Gadu no gada 12 azartiski un apņēmības pilni dalībnieki ir gatavi mesties iekšā lauku dzīves izaicinājumos, lai cīnītos par naudas balvu līdz pat 10 000 eiro. Katru nedēļu dalībniekus sagaida jauns darbs saimniecībā, par kuru viņi var nopelnīt papildus naudu balvas fondam un nedēļas beigās – viena dalībnieka izbalsošana. Šova vadītājs Jānis Rāzna pamanīs visu – gan sliņķus, gan čaklos, spēs motivēt, uzklausīs un neļaus slinkot.
