"Man nav kauns būt muļķīgai!" Mīlas šova Evelīna par meditāciju sabiedriskajā transportā
Šovā "Nākamā pietura: Mīlestība" iepazinām ekstravaganto, izaicinošo Evelīnu, kura iekšējo mieru iegūst, meditējot. Jaunietei ir vienalga – mājas, pļava, automašīna vai sabiedriskais transports, viņa it visur spēj izolēt savas domas un atgūt iekšējo mieru.
Jaunā sieviete spēj atmest savu EGO tālu prom un būt tikai ar sevi, savu augstāko "Es". Tam netraucē cilvēku burzma, jo šajos mirkļos Evelīna aizver acis un paliek "viena".
"Uzsveru, ka nav starpība tam, kur es to daru, ja es sēžu un aizveru acis sabiedriskajā transportā un spēju sevi "savākt", mazināt stresa stāvokli, tad, kas man liedz to darīt?!" smaida Evelīna.
Šova dalībniece priecājas, ka uz viņu tas iedarbojas un visam citam nav nozīmes.
Evelīna nesaskata neko muļķīgu tajā, ka mēdz meditēt sabiedriskajā transportā. Sieviete uzskata, ka vienam liekas muļķīgi ja atļaujies uzvilkt ko citādu par ierasto pelēko, citam liekas muļķīgi, ka garāmgājējs no sirds uzsmaida vai uzsāk sarunu – ikviens uz muļķību skatās caur savu prizmu.
"Ja kādam šķiet, ka izskatos muļķīgi, tad teikšu, ka man nav kauns būt muļķīgai citu acīs, jo man nav kauns būt man pašai," tā Evelīna.
Vairums cilvēku, kas aizraujas ar jogu vai meditāciju, ir veģetārieši, Evelīna ļoti labi apzinās, ko ievieto savā "templī", tāpat arī to, kāda enerģija tā ir. Tomēr viņa nenoliedz, ka ir visēdājs.
Šova dalībniece ir mēģinājusi mainīt ēšanas paradumus, bet nav spējusi iemācīties to darīt balansā. Vienmēr viņa iekrīt galējībās un viss beidzas ar to, ka viņa ir tur, kur bija iepriekš.
"Atzīstu, ka man garšo vīns, taču tas nekādā veidā nerezonē ar meditāciju. Un runājot par psihodēliskām vielām – nezinu kā manī izpaustos šo vielu ietekme. Gribas teikt, ka pāris reizes pēc vienkāršas meditācijas esmu jutusies tik milzīgā garīgā pacēlumā, ka tas šķiet neticami, nereāli, kā lidinātos pavisam citā dimensijas stāvoklī. Tie brīži ir bijuši vareni un skaisti," priecājas Evelīna.
Jauniete piebilst, ka miers, iespēja samazināt stresu, garīgais pacēlums – slēpjas mūsos pašos.
