Cik čakli latvieši ir uz lasīšanu?
Vai latvieši lasa pietiekami? Rakstniece, grāmatu autore Zane Nuts uzskata — noteikti varētu vairāk. Un tieši tāpēc viņa aktīvi iesaistās lasīšanas veicināšanā, tostarp biedrībā "Laiks lasīt". Par to viņa vairāk stāsta podkāstā "Pats krējumiņš".
"Mēs noteikti varētu [lasīt[ aktīvāk. Mēs rakstnieki un blogeri cenšamies iesaistīt cilvēkus un veicināt prieku lasīt. Un lasīt drīkst visur — pat uz poda," saka Nuts.
Statistika gan nav pārāk iepriecinoša. "Es esmu dzirdējusi ciparu — Latvijā esot tikai kādi 3000 cilvēku, kas regulāri pērk grāmatas. Tas ir ļoti maz."
Salīdzināšana ar kaimiņvalstīm nekam nepalīdz. "Igauņi saka, ka latvieši lasa vairāk. Mēs sakām, ka igauņi lasa vairāk. Kā parasti — zāle otrā pusē zaļāka."
Tomēr Zane uzsver — pozitīvās tendences aug, īpaši audiogrāmatu tirgū.
Un, jā, audiogrāmatas ir uzskatāmas par pilnvērtīgu lasīšanu. "Daudzi saka — tā ir šmaukšanās. Bet pētījumi rāda, ka audiogrāmatas attīsta empātiju, valodu un sociālās prasmes tieši tāpat kā lasīšana."
Vienīgā atšķirība esot acu kustības, kas stimulē smadzenes fiziski. "Bet audiogrāmatu klausītāji ir tādi paši lasītāji kā visi pārējie."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
