Kāpēc viss ir tik slikti? Timrots un Irbītis "zem mikroskopa" analizē traģiskās avārijas uz Latvijas ceļiem

2024. gadā par īstu "melno joslu" bija kļuvusi Liepājas šoseja, taču pērn tā ceļu satiksmes negadījumu ziņā bija visai mierīga. Taču paraugoties uz Ventspils šoseju 2025. gada griezumā iezīmējas vesela negadījumu trajektorija dažādos ceļa posmos.

Irbītis norāda, ka viens gads nav pietiekami ilgs posms, lai vērtētu situāciju uz kāda no ceļiem – būtu jāraugās vismaz piecu gadu periodā: "Kamēr mēs nebūsim savākuši detalizētos datus par vismaz pieciem, gadiem, tikmēr nebūs nekādu ģeniāli kardinālu risinājumu. Jo redzam, ka pēkšņi tie negadījumi "aizceļo" uz citu vietu."

Kopējā pērnā gada "melnā statistika" ir ļoti nepatīkami – bijā gājuši 119 cilvēki un kā akcentē Irbītis, ap 20 no viņiem nebija piesprādzējušies.

Ceļu satiksmes drošības eksperts Irbītis uzsver – viņa 25 gadu praksē nav bijis neviena tāda gadījuma, kad kāds būtu izdzīvojis tāpēc, ka nav piesprādzējies. "Ja visi pagājušajā gadā būtu piespradzējušies, mēs būtu zem 100 bojāgājušajušo skaita ziņā," viņš vērš uzmanību.

No pārgalvīgiem šoferiem mēdz izskanēt arguments – tad, kad Latvijā tiks sabūvētas maģistrāles, tad viņi braukšot mierīgi. Taču pavērojot datus par to, kā mūsu autovadītāji "uzvedušies" ārvalstīs, kur šāda infrastruktūra ir, tā statistika arī nav no iepriecinošākajām.

"Jāatceras viens – ceļi ir tādi, kādi tie ir. Protams, es varu protestēt un nosisties tagad vien tāpēc, ka man te nav maģistrāle un es te maukšu kā pa maģistrāli un tas koks būs manējais… Tas nav pats prātīgākais lēmums," ironizē Irbītis.

Katram cilvēkam, kurš iekuļas ceļu satiksmes negadījumā varbūt šķiet – "ārprāts, kaut kas pilnīgi neticams – nu, kā tā varēja gadīties" – bet ja paraugās kopainā, tad viņš vienkārši iekļaujas kaut kādā statistikā. Taču no daudzām avārijām ir iespējams izvairīties, ja vien rīkojas preventīvi.