Lēmums balstīts novērojumos, nevis faktos. Grīziņkalna ļaudis "Zebrai" pauž sašutumu par jauno kārtību satiksmē

Jau vēstīts, ka Kvartālu starp Pērnavas, Tallinas, Čaka un Asara ielām plānots izveidot kā labas vides dzīvojamo zonu ar mazāk caurbraucošām mašīnām. Tādēļ plānots ieviest tā sauktos "iebraukšanas portālus", kas izplatīti ārzemēs.

Jaunās izmaiņas skārušas arī Vārnu, Alauksta, Laboratorijas un Zvaigžņu ielas, kas ietilpst augstāk minētajā zonā. Daudzi vietējie iedzīvotāji ir neapmierināti un kā norāda Uldis Plūmīte, kurš šajā rajonā dzīvo jau kopš 1975. gada, nekāda apspriede ar nav notikusi.

Viņš vērš uzmanību uz atšķirīgām proporcijām idejas iniciatoru un vietējo iedzīvotāju vidū. Grīziņkalna apkaimes biedrības sastāvā ir ap 120 cilvēku, bet kad sākās pārmaiņas satiksmē, vietējie savāca ap 1500 parakstus, kas ir vismaz desmit reizes lielāks skaits.

Vietējais iedzīvotājs Arnis Ezis, kurš ir arī mājas īpašnieks Laboratorijas ielā stāsta, ka nekādu lielo auto tranzītu līdz šim nav novērojis. No rītiem un vakaros, kad cilvēki brauc uz un no darba, protams, kustība ir bijusi lielāka, taču pa dienu satiksme ir ļoti mierīga.

Grīziķnalna apkaimes biedrības valdes loceklis Kaspars Kursišs stāsta, ka lēmums par satiksmes organizācijas izmaiņām ir balstīts uz novērojumiem. "Jautājums, vai šai ielai ir jāpilda šī "sūkļa" funkcija, ka viņa uzņem satiksmi no Tallinas, no Pērnavas ielām. Mūsu ieskatā nē. Tā ir vietējas nozīmes iela."

Uz "Zebras" norādi, ka nav jau datu par to, cik automašīnu šajā posmā izbrauc cauri, piemēram, stundas laikā, Kursišs norāda, ka filmēšanas komanda ieradusies laikā, kad jaunās izmaiņas jau darbojas un līdzīga kārtība divus mēnešus darbojusies arī 2024. gadā un tolaik pildījusi savu funkciju.

Laikā pirms diviem gadiem satiksme tika ierobežota dēļ kādas apkārtējiem bīstamas ēkas. "Tas bija nelaimes gadījums un toreiz māja draudēja sabrukt. Bija jārūpējas par cilvēku drošību. Bet aizbildināties ar to un tagad likt tādu pašu modālo filtru tagad nav pamata, jo māja ir nojaukta un dzīvības nevienam neapdraud," saka Ezis.

Vietējie vērš uzmanību arī uz to, ka šobrīd šim ielas posmam cauri nevar izbraukt arī, piemēram, ātrā palīdzība un policija, tāpat ir sarežģītāk aizvest bērnus līdz dārziņam.

Jaunajā situācijā vislielākie gūstekņi ir tie, kuri dzīvo Vārnu ielas posmā ar divvirzienu satiksmi – tas ir strupceļš, kurā ir ļoti neērti apgriezties, lai tiktu no tā ārā. Rezultātā daudziem, lai nokļūtu, mājās ir jāmēro ļoti sarežģīts apkārtceļš.

Risinājums varētu būt nevis uzstādīt betona gabalus, bet gan uzlikt zīmi, kas aizliedz šajā teritorijā iebraukt visiem, izņemt tur dzīvojošos. Tad arī vietējie būtu apmierināti un šis konflikts nemaz nerastos.

Kā norāda Plūmīte, šīs apkārtnes iedzīvotāji ir gatavo vēstuli, kas tiks adresēta atbildīgajiem Rīgas domes departamentiem un arī pilsētas mēram. Tajā detalizēti tiks aprakstīta šī situācija un plānots, ka šīs nedēļas laikā savākto parakstu skaits pieaugs līdz 2000, lai pārskatītu šo lēmumu.

Iepriekš Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktors Kristaps Kauliņš apliecināja – ja iedzīvotāji šīs pārmaiņas atzīs par neērtām, tad lēmums var tikt arī atcelts.