Satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis skaidro: "Šobrīd notiek liels pētījums par apgaismojumu un dzīvniekiem. Biologi, zoologi, it īpaši Skandināvijas valstīs, secinājuši – dzīvnieki skrien tad, kad redz ceļu. Attiecīgi – jo vairāk braucam ar tālajām gaismām, jo mazākas izredzes satikt dzīvnieku. (..) Ja stirna izdomā "maukt" pie tuvajām gaismām, tā izlec 25-30 metru jeb sekundes attālumā, kur nav nekādas reakcijas iespējas."
Tāpēc, ja negribas uz ceļa satikties ar dzīvniekiem, maksimāli jābrauc ar tālajām gaismām.
Savukārt Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Juris Buškevics mudina ievērot drošu braukšanas ātrumu un apzināties, ka visbīstamākās situācijas notiek naktī. "Kad dzīvnieki vairāk kustas, dodas meklēt barību, riesta laikā arī riesto. Un situācijas uz ceļa vairāk notiek tur, kur ir vairāk transportlīdzekļu, nevis dzīvnieku."
Viņš arī akcentē, ka dzīvnieki neiet pa vienam. Tie bieži vien iet pāros, bariņos. Tādēļ, vienam pārskrienot ceļu, jāsamazina ātrums, jo drīz var sekot vēl kāds.
Kāpēc no infrastruktūras viedokļa nav neviena 100% droša risinājuma? Kā pareizi rīkoties, ja dzīvnieks uz ceļa ir notriekts? Kāpēc netuvoties ievainotam dzīvniekam? Kāpēc notriekto nedrīkst vest mājās? Uzzini raidījumā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
