"Sargi": Zādzību apkarošana – nemitīga "peles un kaķa" spēle, kurā uzvaru gūst inteliģentākais

Zagļi, kuru guvums mērāms lielākās summās, nav nekādi iesācēji vai "dzīves pasažieri". Lai pastrādātu rūpīgi izplānotu zādzību, nepieciešams gan intelekts, gan zināšanas dažādās jomās, tostarp mūsdienu tehnoloģijās, kā arī jāspēj novērtēt zagtās vienības vērtība. Jāzina precīzi kur un kā to realizēt, lai guvumu pārvērstu naudā. Tas ir arī laiks, ko zagļi pavada iepriekšējā izpētē – diskrēti un nepamanīti.

Rafinēto zagļu profilu un darba metodes dziļi izprot Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes struktūrvienība. Tā ir nemitīga "peles un kaķa" spēle, kurā uzvaru gūst inteliģentākais.

"Mūsu sejas neredzēsit, jo mums ir jāturpina savs darbs, mums ir jābūt kā ēnām, mēs nedrīkstam būt sabiedrībai zināmas personas. Mūs nevar likt reklāmās, plakātos uz sienām. Mūs nevar arī filmās rādīt, kā izskatāmies, kur dzīvojam un tamlīdzīgi. (..) Mēs esam ēnas pilsētā. Neviens mūs neredz, neviens mūs nezina," skaidro kriminālpolicijas operatīvais darbinieks Aigars.

Runājot par zādzībām, arī kriminālpolicijas operatīvais darbiniekas Artis norāda – tas ir primitīvs noziegums. Cilvēks vienkārši kādam atņem to, kas nav viņa. Policists arī tazīst, ka neviena īpašums nav pasargāts, it īpaši naktīs. Un kameras ir tikai mierinājums, ka tās, iespējams, varēs kaut kā palīdzēt.

"Mēģinām izdarīt visu, lai parastie cilvēki var iet gulēt, nebaidoties par savu īpašumu, par jebko, arī dzīvību. Vienkārši izdarīt labu darbu. Ja zināsi, ka cilvēks [naktī] mierīgi gulēs, rīt varēs, neuztraucoties par savu veselību, dzīvību, īpašumu, iet uz darbu un pēc tam atgriezties pie ģimenes, kāpēc ne?!" par savu motivāciju strādāt policijā stāsta operatīvais darbinieks Romans.

Viņš pastāsta, ka darbā ik dienas jādomā radoši un jāspēj paslēpties kā klajā laukā, tā arī cilvēku pūlī. "Ir situācijas, kad tev jāprot slēpties pa dienu starp pārējiem cilvēkiem, kā to dara kabatzādzību grupa. Tev jābūt cilvēku pūlī, bet jāstrādā tā, lai neviens tevi nevar pamanīt, jābūt uzmanīgam. Savukārt pa nakti atkarīgs no situācijas, bet lielākoties viss darbs ir atkarīgs no improvizācijas."

Kriminālpolicijas operatīvais darbinieks Aigars norāda, ka viņam un, visticamāk, kolēģiem ir vien fiziski grūti darīt savu darbu. Citādi ar laiku pierod un notrulinās. Taču emocionāli smagi varētu būt policistu tuviniekiem, kuri nereti arī vairākas dienas var dzīvot neziņā par to, vai viņu mīļie pārnāks mājās.

"Domāju, ka mums, kas to dara, tas ir fiziski grūti, bet mūsu ģimenēm – morāli grūti. Vīrs pazūd un nedēļu dzīvo mežā, vai arī pazūd uz trim diennaktīm pēc aizturēšanas. Viņi nezina, kas notiek. Ne vienmēr mums ir iespēja pazvanīt un pateikt, ka mums viss ir labi. Viņi pārdzīvo, ļoti."

Taču tam visam pāri stāv gandarījuma sajūta par to, ka kādam ir izdevies palīdzēt un, iespējams, ir novērsti arī tālāki noziegumi. Un tas, kā atzīst Aigars, ir kaifs – palīdzēt un sargāt cilvēkus. Tā ir iekšējās drošības fronte, kuru neviens neredz.

Tajā pašā laikā kriminālpolicijas operatīvais darbinieks Jānis neslēpj – cilvēki nesaprot policistu darbu, viņu ikdienu. "Cilvēkiem policija asociējas ar kaut ko sliktu, jo, ja viņi dabūt kādu sodu, uzreiz mēs esam lohi. Bet viņi jau pārkāpa [likumu]. Ko mēs varam darīt?! (..) Manuprāt, lēnām prestižs nedaudz kāpj, bet ļoti lēnām," teic policists.

Projektu "Sargi" finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Sargi" saturu atbild producents Armands Tripāns. Skaties raidījumu ciklu "Sargi" no 5. novembra svētdienās pulksten 18.50 kanālā TV3.