Žuļikiem izdoma nekad nav trūkusi. Saruna ar Kriminālistikas pārvaldes šefu

Kriminālistikas pārvaldē darbs sākas brīdī, kad noticis kāds notikums – sākot no vienkāršākajiem līdz pašiem sarežģītākajiem, visos piedalās Kriminālistikas pārvaldes darbinieki. Tie ir eksperti-kriminālisti, kuri notikuma vietā izņem "pēdas" un priekšmetus, mēģina saprast un uzkonstruēt notikušo.

Tāpat Kriminālistikas pārvalde nodarbojas ar dažādu ekspertīžu veikšanu, kuru klāsts ir ļoti plašs, sākot ar DNS un beidzot ar dokumentu tehniskajām ekspertīzēm. Ekspertīžu uzdevums ir noteikt, vai kāda persona ir bijusi konkrētajā vietā un laikā, vai arī pretēji – to noliegt.

"Mēs sniedzam būtisku atbalstu patiesības noskaidrošanā," reducējot pārvaldes darbu, akcentē Radziņš un piebilst, "tas prasa specifiskas zināšanas, pastāvīgu resertificēšanos, standartu uzlabošanu un kontroli, lai nebūtu nekādu šaubu, ka darbs un ekspertīze veikti profesionāli, atbilstoši visām normām un kritērijiem."

Un Latvijas Kriminālistikas pārvaldes darbinieki ir spējīgi – pieredze un izglītības līmenis ļauj konkurēt gan ar Baltijas kaimiņiem, gan Eiropu kopumā. Tiesa, tehniskais nodrošinājums vienmēr var būt pilnīgāks.

"Mēs neesam bagāta valsts. Naudas ir tik, cik ir. Lai nodrošinātu normālu, adekvātu darbu, visa pietiek. Protams, ja mums uz galda noliktu dokumentu ar brīvajām pieejamajām finansēm, mēs uzreiz atrastu, kur tās iztērēt. Tas notiktu līmeņa uzlabošanai vai papildus rezultātu sasniegšanai, jo arī noziedzīgā pasaule mainās," skaidro Radziņš.

Dominē mazāk smagie noziegumi

Darba Kriminālistikas pārvaldē netrūkst. No šī gada sākuma līdz septembrim, proti, astoņos mēnešos izpildītas 4443 ekspertīzes. Tas ir daudz, norāda pārvaldes vadītājs. Taču šāds darba apjoms arī jau uzskatāms par normu, jo dabiski veidojas uzkrājums.

Tas tādēļ, ka noziedznieki kļūst uzmanīgāki, pārdomātāki, arī digitālā vide rada jaunus izaicinājumus. Un tomēr, kā smejot uzsver Radziņš, "nav arī tik vienkārši tiem žuļikiem".

Runājot par noziegumu veidiem, vairāk nekā pusē gadījumu tie ir mazāk smagie – zādzības, huligānisms u. tml. Pārvaldes šefs norāda, ka šajā ziņā noziedzīgajā pasaulē viss notiek pēc algoritma. Proti, patlaban ir tumšais laiks, tātad pieaugs mantiskie noziegumi – zādzības no privātmājām, šķūnīšiem, garāžām. Savukārt vasarā vērojams pieaugums tādos mantiskajos noziegumos kā velosipēdu zādzības, bez uzraudzības atstātu mantu nofenderēšana u. c.

Tāpat daudz noziedzīgo nodarījumu saistīti ar narkotiskajām vielām. Tā diemžēl ir stabili pieaugoša tendence. "Ir daudz aizturēšanu, kur ir narkotikas, kuras jāizņem, pēc tam jāveic ekspertīzes un jāsaprot, kuri cilvēki tās ņēmuši rokās, kuri ņēmuši dalību to izplatīšanā," skaidro pārvaldes vadītājs.

Savukārt slepkavības un bruņotas laupīšanas, salīdzinot, piemēram, ar 1990. un 2000. gadiem, Latvijā notiek retāk.

Paraugoties uz situāciju kopumā, vēsturiskā griezumā noziedzības līmenis Latvijā ir ievērojami samazinājies, norāda Radziņš. Jā, ikvienam, ejot pa ielu, gribētos, lai tādas nav vispār, taču tā ir utopija – tā nekad nebūs.

Uz Baltijas valstu – Lietuvas un Igaunijas – fona Latvija ir visai līdzīgā situācijā, savukārt globālākā līmenī varam dzīvot salīdzinoši mierīgi, piemēram, mūsu valstī etnisko grupu naida, slepkavības un citu smagu noziegumu rādītāji nav tik augsti.

Un tomēr, lai noziedzību vēl vairāk mazinātu, nepieciešams audzēt cilvēkresursus, proti, vairāk policistu uz ielām, jo šāda prakse pati par sevi sabiedrībā nodrošina disciplinējošu efektu.

Reducējot – situācija vienmēr var būt labāka, bet kopumā Latvijas iedzīvotāji var justies droši.

Noziedzīgajai pasaulei radošums nekad nav trūcis

Ir gan viens aspekts, kurā noziedzīgā pasaule nemainās, tas ir radošums – tāds "sliktajiem" piemitis vienmēr, norāda Radziņš un piebilst: "Te jāņem vērā viens būtisks aspekts – viņi zina, kāda ir cena par kļūdām. Proti, viņi tiks saukti pie atbildības."

Tiesa, ne visi to patiešām apzinās. Tas korelē ar cilvēka izglītības līmeni. Piemēram, iz rubrikas "Stulbs un vēl stulbāks" internetā ir redzēti video, kur, piemēram, laupītājs ieskrien veikalā, apzog to, apjūk un mēģina bēgt tur, kur nav durvju.

Attiecīgi katrs savu noziedzīgo darbību plāno, izejot no sava izglītības līmeņa un spējām. "Ir arī tādi noziedznieki, kuri notikuma vietā atstāj savu pasi, jo tā bija kabatā un nejauši izkritusi. Un ir tādi, kur nākas pa maziem diedziņiem meklēt sasaistes, it sevišķi IT jomā," stāsta Kriminālistikas pārvaldes priekšnieks.

Un tomēr "sliktie" visbiežāk iekrīt uz tā rēķina, ka sevi uzskata par profesionāļiem, bet tādi patiesībā nav. Tāpēc ir svarīgi, ka tiem pretim ir īsti profesionāļi.

"Gribu pasvītrot, ka viņiem nekad nav bijis slikti ar izdomu. Gan spējās apmānīt, gan spējās izdomāt par iekļūšanām. Citreiz šķiet – kā tu to varēji dabūt gatavu? Ir parasti noziedznieki, kuri kaut kādu emociju iespaidā iet uz noziegumu vai ir uzrunāti tam. Un ir profesionāli noziedznieki, kuri, pirms izdara kādu epizodi, vērtē visu, veic novērošanu, pieraksta apsardzes grafikus, mēra laiku, cik nepieciešams, lai izietu konkrēto attālumu, lai aizbrauktu no punkta A līdz B. Tas viss tiek plānots, rēķināts. (..) Tiek vērtēts, cik ilgā laikā varētu atbraukt apsardze vai policija. Tādēļ, kad šādi noziegumi notiek, nākas piestrādāt, lai atrastu nianses, kurās viņi ir kļūdījušies un kuras viņi ir atstājuši priekš mums," skaidro Radziņš.

Kur aug kājas uzskatam – policisti nav godprātīgi?

Runājot par policijas darbu, nereti dzirdēti pārmetumi un apgalvojumi, ka likumsargi jau neko nedara, ir korumpēti, iejaucas pierādījumos, privātai izmantošanai piesavinās konfiscētās narkotiskās vielas u. tml. Šajā sakarā Radziņš oponē un norāda, ka labākais policijas godprātības rādītājs ir cilvēku uzticības līmenis tai, kas ik gadu turpina pieaugt.

Tajā pašā laikā Valsts policija ir liela iestāde, kurā ir daudz strādājošo. "Tā būtu ideāla bilde, bet mēs dzīvojam reālajā pasaulē, proti, nekad nebūs tā, ka mežā nav neviena līka koka. Diemžēl tā nemēdz būt," atzīst pārvaldes priekšnieks.

Un tomēr, Radziņa ieskatā, nav loģiski būt negodprātīgam kaut tikai tā iemesla dēļ, ka Valsts policijas darbu uzrauga virkne instanču. Attiecīgi visas likumsargu darbības ir redzamas un izsekojamas.

"Kriminālistikas pārvaldē nav bijušas ekspertīzes, kuras tiesa apšaubītu un kuru dēļ būtu izjukušas krimināllietas. (..) Cilvēki runā, jo nezina kontroles mehānismus, kuri ir izstrādāti, lai mēs kontrolētu paši sevi. (..) Jebkurš Kriminālpolicijas, tostarp Kriminālistikas pārvaldes, darbinieks, veicot savus dienesta pienākumus, atbild par to godprātīgu izpildi. Tāpēc es teiktu, ka vienmēr jāskatās, kur iespējams pilnveidot iekšējo kontroli, bet bez iemesla neuzticēties kolēģiem nav pamata," uzsver pārvaldes šefs.

Viņš norāda, ka daļēji pie neuzticības likumsargiem varētu būt vainojams arī kino. Nevienam neinteresē stāsts par godīgu, ikdienišķu darbu, tādēļ seriālos un filmās arī pamatā dominē noziedzība – pakaļdzīšanās, šaušanas, izmeklēšanas.

"Skatoties to visu, man ne vienu reizi vien prātā ir ienācis, cik daudz šiem cilvēkiem vajadzētu sarakstīt dokumentu par to, ko viņi tur sadarījuši, un cik gadu viņam par to iedotu. Seriālos tomēr bieži vien likums tiek pārkāpts kaut kāda mistiska mērķa labā. Šie seriāli rada priekšstatu par to, ka daudz kas tiek darīts tā, kā tur rāda. Ārzemju seriālos bieži redzam, ka notiek pierādījumu falsifikācijas u. tml. Bet beidziet, nu nē! Mana pārliecības ir, ka mūsu starpā nav šādu kolēģu, jo tam nav loģikas – kāpēc to vajag darīt?" stāsta Radziņš.

Tāpat nereti paši noziedznieki rada teikas. Piemēram, pēc "Kokneses kokaīna" gadījuma bijuši tādi narkotirgoņi, kas izplatījuši baumas, ka savu "mantu" iepirkuši no policistiem.

Un, kā izrādās, no seriāliem priekšstatu par noziegumu pastrādāšanu gūst arī paši noziedznieki. Tie gan pamatā ir iesācēji, kas šāda žanra kino izmanto kā mācību materiālu.

"Jāpiebilst, ka, skatoties ar profesionālu aci, ļoti daudzās mākslas filmās un seriālos ir sagrozīti dažādi darba algoritmi tādēļ, lai neatklātu īstenās metodes un taktiku. Tas tāpēc, ka arī noziedzīgā pasaule skatās seriālus. Tie, kas salīdzinoši nesen sākuši veikt kādus likumpārkāpumus, reizēm vadās no tā, ko redz. Bet viņi nav profesionāļi, viņiem ir zemāks izglītības līmenis – viņi daudz sadara no kreisās puses, bet no labās vēro, lai netiktu nekas pārkāpts. Tad mums ir, ar ko strādāt un atrast," norāda pārvaldes šefs.

"Mieram un smaidam nav pamata, bet situācija uzlabojas"

Kriminālistikas pārvalde uz citu Valsts policijas struktūrvienību fona ir viena no labāk nokomplektētajām, skaidro Radziņš. Darbinieku aizvien trūkst, bet šis iztrūkums nav tik jūtams kā citviet. Tāpat tiek nodrošināta paaudžu nomaiņa, tiesa, ideālā situācijā uz katru "veco" darbinieku būtu divi "jaunie", bet patlaban situācija ir apgriezta.

Un tomēr Valsts policijā kopumā ir vērojams salīdzinoši liels nekomplekts. Kopumā vakances Valsts policijā veido ap 25%. Proti, no 6170 amata vietām nav aizpildītas 1551. Ja skatāmies reģionus, tad vislielākais iztrūkums ir tieši Rīgas reģionā, kopumā nekomplekts ir ap 40%. Pa specializācijām (visā valstī): visvairāk trūkst reaģējošo policistu, kopumā visā valstī – 565 vakances jeb 31%, bet izmeklētāju – 261 jeb apmēram 28%.

Taujāts, vai tas kaut kādā mērā nerada bažas, ka policija ir apdraudēta, Radziņš norāda: "Jautājumu saprotu, bet [iekšienē] redzu vairāk informācijas. Redzu, kas notiek Valsts policijas koledžā. Mieram un smaidam nav pamata, bet [situācija] uzlabojas. Kolēģi ir atraduši dažādus risinājumus, tostarp nestandarta, kā uzrunāt un piesaistīt jaunos. Gribētos ticēt, ka trīs, četru gadu griezumā tas varētu stabilizēties, runājot par kadru aizpildīšanu, tiesa, ne pilnībā, taču lai izkļūtu no krīzes situācijas, kurā esam šobrīd."

Viņš arī akcentē, ka ir kāds aspekts, kuru sabiedrība par policijas darbu nekad nesapratīs. Proti, algu celšana vien nespēs cilvēkus noturēt darbā. Tas tādēļ, ka policista darbs ir ne vien fiziski, bet arī emocionāli smags un daudzos gadījumos paredz izdegšanu. Ne velti likumā ir iestrādāts, ka izdienas pensijā var iet jau no 50 gadu vecuma.

Pats Radziņš dienestā ir jau 31 gadu. Visas sarunas gaitā viņš vairākkārt piesauc, ka darbs policijā ir kā dzīvesveids, un norāda – ja tas tā nav, tad ir "ziepes". Tāpat, viņa ieskatā, tik ilgi palikt dienestā var tikai tad, ja darbu mīl, un Radziņam šīs mīlestības netrūkst.

"30 no [dienesta gadiem] esmu strādājis Kriminālpolicijā – sākot no "ielas", no jaunākā inspektora amata. Lai cik dīvaini tas neizklausītos, sāku strādāt, līdzekļu nepietika, un vienmēr bija redzējums, ka būs labāk. Labāk tiešām ir kļuvis, nevar salīdzināt ne ar dienesta sākumu, ne laiku pirms desmit gadiem. Jā, jaunie atnāk un stāsta, kas nav labi, ko viņiem arī ir tiesības darīt, bet es redzu, kā viss laika gaitā ir mainījies. Bet bez frāzes "darbiņš jāmīl" un dzīvesveida sajūtas nevar," stāsta pārvaldes priekšnieks.

Tiesa, arī viņam pašam vairākkārt bijusi vēlme dienestu pamest. Tajās reizēs situācija izvērtēta, bet secinājums bijis viens – sistēmā tomēr nav tik slikti.

"Tagad ir skaidrs, ka būtu absurdi mēģināt iet projām tur, kur es kaut ko nezinu, ja šeit varu būt daudz vairāk noderīgs. Un es esmu Valsts policijas patriots. Problēmas, par kurām runā un kuras sarežģa dzīvi, ir visur. Nav arī tā, ka citviet policijai ir brīnišķīga dzīve, policisti saņem maisu ar naudu. Jā, ir valstis, kurās cilvēkresursa un finanšu dēļ iespēju ir vairāk, attiecīgi tu neesi cilvēks orķestris. Bet ļoti daudzās valstīs nav tādu lietu, kas ir mums, piemēram, valsts segti medicīnas izdevumi, atvaļinājuma pabalsta u. tml. Nevajag domāt, ka ir labi visur tur, kur neesam mēs," sarunas noslēgumā uzsver Radziņš.

Projektu " Sargi 2" finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Sargi 2" saturu atbild SIA "Video Factory". Skaties raidījumu ciklu "Sargi" no 6. oktobra svētdienās pulksten 18.50 kanālā TV3.