Latvijas zvejnieki uz robežas "iekļūt sarkanajā grāmatā"? Asa diskusija par piekrastes nākotni

Mazjūras zvejnieku biedrības biroja vadītāja Iveta Tomsone uzsvēra, ka daļa aizliegumu skars tieši tās jūras zonas, kur vēl palikusi aktīva piekrastes zvejniecība – pie Salacgrīvas, Ragaciema, Lapmežciema, Jūrmalciema un Liepājas.

"Šie ir būtiski zvejas laukumi tieši zvejniekiem," viņa uzsvēra.

Tomsone norādīja, ka zvejnieku kļūst arvien mazāk, bet šie cilvēki joprojām uztur piekrastes ciemus, vietējo ekonomiku un tradīcijas.

Sarunā uzjundī arī asa diskusija par kaitbordistiem un to iespējamo ietekmi uz putniem jūrā. Raidījumā izskanēja viedoklis, ka nav pierādījumu, ka tieši kaitbordisti nodarītu būtisku kaitējumu putniem. Tika skaidrots, ka kaitbordisti parasti dodas dziļāk jūrā, pie noteikta vēja virziena un ātruma, nevis pārvietojas seklajā piekrastē, kur uzturas putni.

Eksperti norādīja, ka daudz lielāku kaitējumu putniem var radīt aizauguši krasti ar niedrēm, kur mīt plēsēji, kas izposta putnu ligzdas. Šis aspekts, pēc diskusijas dalībnieku domām, bieži netiek pietiekami ņemts vērā, kamēr uzmanība tiek vērsta uz sportistiem un zvejniekiem.

Tika arī uzsvērts, ka piekrastē, kur dzīvo un strādā zvejnieki, putni nereti jūtas pat drošāk nekā pamestās teritorijās. Tas liek apšaubīt ideju par vispārējiem aizliegumiem.

Kā ziņots, Latvija iekavējusi darbus jūras biotopu, putnu un zivju aizsargāšanā. 2019. gadā Eiropas Komisija jau sākusi pārkāpuma procedūru pret Latviju. Tāpēc tapis jauns Jūras teritoriju aizsardzības plāns, kas risina šīs problēmas. Pirmajās publiskajās apspriešanās gājis karsti, jo jaunie liegumi praktiski iznīcina piekrastes zveju.

Piekrastes zvejnieku nav daudz, viņi pamatoti iebilst, ka neatstāj gandrīz nekādu iespaidu uz sugu daudzveidību, salīdzinot ar rūpniecisko zveju un lauksaimniecību. Kā sabalansēt dabas saglabāšanu un seno zvejnieku arodu? Par to diskusija TV3 raidījumā "Spēles noteikumi".

Video: Pastrīdēsimies par jūru. Vai Latvijā nepieciešams būtiski ierobežot zveju?