Pastrīdēsimies par jūru. Vai Latvijā nepieciešams būtiski ierobežot zveju?

Piekrastes zvejnieku nav daudz, viņi pamatoti iebilst, ka neatstāj gandrīz nekādu iespaidu uz sugu daudzveidību, salīdzinot ar rūpniecisko zveju un lauksaimniecību. Kā sabalansēt dabas saglabāšanu un seno zvejnieku arodu? Par to šonedēļ diskusija TV3 raidījumā "Spēles noteikumi".

Latvija aizsargā apmēram 16 procentus jūras teritorijas. Eiropas Savienība prasa – vismaz 30. Lai to izpildītu, tapis jūras teritoriju aizsardzības plāns, kurā par aizsargājam ierosināts atzīt gandrīz visu Latvijas piekrasti.

Tas nozīmē arī būtiskus piekrastes zvejas ierobežojumus. Faktiski – zvejot vairs nevarētu no marta līdz augustam. Izņēmums paredzēts tikai invazīvajām sugām. Latvijā tā ir apaļais jūrasgrundulis.

Piekrastes zvejnieki tam iebilst. Tas nozīmētu viņu aroda izzušanu. Pērn piekrastē nozvejota 3071 tonna zivju. Tie ir tikai 3 procenti no visas Latvijas nozvejas un zvejniekiem nav skaidrs kāpēc tieši piekrastes zveja ir tā, kas ekosistēmai kaitē visvairāk.

Karstajās diskusijās izskan arī pa kādam racionālam priekšlikumam- palielināt neitrālo neaizsagājamo zonu līdz 2 kilometriem, ņemt vērā esošās nozvejas vietas, bet lai to varētu- zvejniekiem jāpasaka, kur viņi zvejo.

Dabas aizsardzības pārvalde sola to ņemt vērā. Pēc zvejnieku kritikas ministrs Raimonds Čudars plāna virzību apturēja. Tajā iestrādās jau saņemtos priekšlikumus un tad piedāvās apspriest no jauna.

Argumenti "PAR"

Sargāt dabu prasa Latvijas starptautiskās saistības. pret Latviju uzsākta EK pārkāpuma procedūra par nepietiekamu dabas jūras aizsardzību. Un 30 gadu laikā ekosistēma ir mainījusies, sugu daudzveidība Baltija jūrā samazinās, daudzas zivju sugas ir sarukušas un pat izzudušas. Liegumi ļautu tām atjaunoties.

Argumenti "PRET"

Piekrastes zvejnieki zaudē darbu un iztikas avotu. Nav pierādījumu, ka tieši piekrastes zvejnieki nodara lielāko kaitējumu dabai. Nav paredzēti nekādi kompensācijas mehānismi skartajām nozarēm.

Paula Timrota komanda raidījumā izskata argumentus "par", viņa komandā – Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode, kā arī VARAM ministra padomniece dabas aizsardzības jautājumos Astra Labuce.

Savukārt Ģirta Timrota komandā debatē idejas kritiķi. Viņa komandā – Mazjūras zvejnieku biedrības biroja vadītāja Iveta Tomsone, kā arī Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs Normunds Līcis (LRA).