Uz saturu

"Tumsas detektīvi" dosies uz Ložmetējkalnu un centīsies sazināties ar Ziemassvētku kauju laikā kritušajiem

2024. gada 8. maijā 12:00

Vairāk kā 100 gadus atpakaļ Ziemassvētku kauju laikā piedzīvotās šausmas mēs nereti uztveram kaut arī ar cieņu, bet tomēr – kā sendienu notikumus, kuriem ar mums ir mazs sakars. Vai iespējams, ka Ložmetējkalnā kritušie mums vēlas atgādināt, ka pagātne ar tagadni ir cieši saistīta? Vai mežos vēl mīt bojāgājušo karavīru rēgi? To noskaidrot ir gatavi "Tumsas detektīvi".

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Ložmetējkalnā paranormālo parādību eksperti mēģinās sazināties ar Ziemassvētku kauju strēlniekiem, saņemot atbildi, ka apvidū ir daudzi mirušie.

Turpinot izprašņāšanu – drīz vien krievu valodā radio frekvenču viļņi nodos vārdus – neviena te nav, parādot, ka latviešu karavīri iziet uz kontaktu, bet krievu karavīru dvēseles vēlas atdusēties mierā.

Traucēkļus piedzīvos "Tumsas detektīvu" tehnika – pēkšņi pārstās darboties Skanda, kurai pirms filmēšanas tika uzlādēta baterija un izslēgsies arī radio frekvenču skeneris. Vai tas nobiedēs "Tumsas detektīvus"?

1917. gadā Tīreļa purvā uz Kurzemes un Vidzemes guberņu robežas risinājās viena no skarbākajām cīņām Latvijas vēsturē – Ziemassvētku kaujas, – grandiozs, bet pavirši plānots Krievijas impērijas uzbrukums ar mērķi ieņemt Jelgavu.

Kaujas notika purvainā apvidū starp Babītes ezeru un Olaini.

Vācijas pusē tajās piedalījās 25 tūkstoši, bet Krievijas pusē 40 tūkstoši karavīru, tai skaitā abas latviešu strēlnieku brigādes.

Cīņas ilga septiņas decembra dienas, kuru laikā skarbais sals un neaizsalstošie purva akači paņēma to kaujinieku dzīvības, kurus nenogalināja lādiņi.

Zaudējumi bija dramatiski – Krievijas armija zaudēja 19 tūkstošus karavīru un latviešu rindas saruka par vairāk kā trešdaļu, nāvei paņemot 9 tūkstošus dvēseļu.

Taktiski nozīmīga lokācija bija Tīreļpurva lielākā kāpa jeb Ložmetējkalns; 18 metrus augstā virsotne bija vāciešu nocietinājums. To pirmajos Ziemassvētkos, ciešot milzu zaudējumus, ieņēma latviešu strēlnieki. Sagūstot tūkstošs vācu kareivju un pārņemot 32 lielgabalus un citu tehniku, latvieši piedzīvoja lielāko uzvaru, kādu krievu armija bija guvusi Rīgas frontē Pirmajā pasaules karā.

Tas cēla nācijas pašapziņu, bet – vai ir palīdzējis kritušo karavīru dvēselēm rast mieru? To sezonas noslēdzošajā sērijā centīsies noskaidrot "Tumsas detektīvi".

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm