Katra piektā sieviete Latvijā par piemērotāko kontracepcijas līdzekli izvēlas kontracepcijas tabletes un katrai ir savs iemesls. Arī jaunā māmiņa Daiga Driķe bija izvēlējusies lietot orālo hormonālo kontracepciju, taču šī pieredze viņai izvērtās negatīva – sievietei tika atklāta saslimšana "tur lejā" priekšvēža stadijā.
"Tās bija manas pirmās nopietnās attiecības. Tā kā mana mamma ir diezgan progresīva, es devos tieši pie viņas un teicu: esmu uzsākusi šo dzīves ciklu jeb seksuālās attiecības un nevēlos pāragri tevi nodrošināt ar mazbērniem," sarunu šovā "Zilonis studijā" savu stāstu iesāk jaunā māmiņa Daiga Driķe. Mamma viņu aizveda pie savas ginekoloģes.
Daiga pēc mammas skaidrojumiem par un ap kontracepciju sapratusi, ka pašai "vieglāk aiziet uz aptieku un pateikt – man vajag tabletītes, es iedzeršu". "Teiksim tā, paļauties uz sevi, nevis uz kādu citu, tā ir mana atbildība.
Es visās savās attiecībās otrai pusei esmu prasījusi finansiāli iesaistīties, jo atbildība tomēr ir kopēja," saka Daiga.
Viņai grūti spriest, vai viņas pirmais partneris vērsās pie sava tēva ar līdzīgu jautājumu, kā tēti pāragri nepadarīt par vectēvu. Taču sieviete norāda – viņas partneris izjutis tādu pašu atbildību un kā izsargāšanās līdzekli izmantojis prezervatīvus. "Mans lēmums bija nepaļauties tikai uz vienu izsargāšanās veidu, bet nodrošināties arī pašai," skaidro Daiga.
Tabletēm vienmēr iespējami blakusefekti, un Daiga uzsver – tā bija viņas kļūda, ka neiedziļinājās, kādi blakusefekti pastāv kontracepcijas tabletēm. "Kad parādījās pirmās problēmas, piemēram, neregulārais [menstruāciju] cikls, šķita – iespējams, tā var gadīties. Tāpat katras tabletes garantē kaut ko citu, varbūt vienkārši jānomaina tabletes," stāsta Daiga.
Viņa lietojusi piecu dažādu ražotāju tabletes, un "problēmas nepazuda". Pagājuši trīs līdz četri gadi, līdz Daiga atrada sev daudz maz piemērotu orālo hormonālo kontracepciju.
"Bija riktīgs piekusiens, man bija apnicis ar to ņemties, domāju, metīšu mieru. Pēkšņi, bams, nebija mēnešreižu. Trīs mēnešus nav, ārprāts," atminas Daiga. Tad pēkšņi mēnešreizes atkal parādījās, un Daigai tas bija atvieglojums. "Tad četrus mēnešus nav. Kas notiek? Gāju pie ārsta. It kā fizioloģiski okei, bet jātaisa analīzes, lai pārbaudītu."
Asins ainas analīzes neko ārpus normas neuzrādīja. Pirmos signālus, ka kaut kas īsti labi nav, parādīja citoloģiskie izmeklējumi. Tika konstatēts iekaisums. Ārsts rosināja novērot. "Paiet gads, ir nākamā stadija, atkal "novērosim!"."
Daigai bija teikts – "tādā stāvoklī, kāds ir man, bērni nespīd, izsargāšanās nav nepieciešana". "Es paliku stāvoklī. Bet tas ir cits stāsts."
"Pēc grūtniecības man pateica, ka tur ir čūla un iekaisums vēl ir. Tikai tad, kad uztaisīju kārtējās analīzes, man pateica – ir pilnīgi galīgi šausmas, tiešām ir pēdējā stadija, mirklis pirms. Sekoja kolposkopija, biopsija, beigās ekscīzija, kas ir audu likvidācija," stāsts Daiga.
Ārsti cēloni saskatīja hormonālo tablešu lietošanā. "Tieši tāpēc, ka nenormāls hormonu disbalanss, kas radīju čūlu," norāda Daiga.
Kā blaknes, kam pati izgājusi cauri, lietojot hormonālo kontracepciju, viņa norāda arī konstantu sliktu garastāvokli, svara pieaugumu un svara zudumu, nespēju kontrolēt savu sāta sajūtu. Viņa uzskata – negatīvais, kas it kā paliek otrajā plānā, neatsver pozitīvo, kas tiek solīts.
Kā Daiga apgalvo, ja iepriekš būtu zinājusi par dabiskās kontracepcijas pieeju un to pozicionētu, ka tas ir tikpat vienkārši kā iedzert tableti, viņa būtu izvēlējusies to. "Sešpadsmit gadu vecumā nebojātu savus hormonus."
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Ginekoloģe un dzemdību speciāliste Vija Veisa, komentējot sieviešu bažas, ka hormonālā kontracepcija var izraisīt vēzi, saka: "Šobrīd mēdz vilkt paralēles un pētījumi rāda šādu tendenci, ka tik tiešām hormonus ilgstoši lietojošās sievietēm varētu būt pēc, piemēram, pieciem gadiem lielāks dzemdes kakla vēža risks. Ilgstošākām hormonālās kontracepcijas lietotājām mēdz novērot arī saistību, ka relatīvi pieaug arī krūts vēža risks. Taču tanī pat laikā, ja uz vēzi mēs skatāmies kā uz problēmu, tad sievietēm reproduktīvā vecuma saslimšana ar krūts vēzi ir reta."
Šajā sakarā ginekoloģe aicina ņemt vērā pārējos faktus, kas ietekmē vēža attīstību, piemēram, agrīni uzsākta dzimumdzīve, bieža seksuālo partneru maiņa, prezervatīvu nelietošana, kas ir cilvēka papilomas vīrusa riski. "Ja sieviete ir inficējusies ar šiem augsta vēža riska vīrusiem, tad viņai būs augstāks risks [saslimt arī ar dzemdes kakla vēzi]."
Runājot par krūts vēzi, būtiski faktori ir aptaukošanās, smēķēšana, sievietes vecums.
"Pierādīts, ka hormonālā kontracepcija samazina olnīcu vēzi, endometriju vēzi un kolorektālo vēzi," tā ginekokoģe.
Ja arī tev ir pieredze vai pārdomas par sarunu šovā runāto, aicinām dalīties ar savu viedokli šā raksta komentāros. Raidījuma mērķis ir vairot toleranci un izpratni sabiedrībā.
"tv3.lv" aicina būt iecietīgiem un empātiskiem kā reālajā, tā digitālajā vidē, rakstot komentārus. Atgādinām, ka arī komentāros pausto viedokli un tā rakstītājus regulē normatīvie akti.
Agnese Drunka, Oskars Lepers un Lelde Ceriņa uz studiju aicina dažādu jomu pārstāvjus, lai kopā dalītos pieredzē un aplūkotu sabiedrībā aktuālus tematus, par kuriem skaļi runāt vai pat apvaicāties bieži vien ir neērti. Projektu “ Zilonis studijā” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Zilonis studijā” saturu atbild SIA All Media Latvia.
