Biseksuālā Ieva: Biseksualitāte nav fāze, kas pāriet; psihoterapeite Anita Plūme nepiekrīt

Sabiedriskā aktīviste, kustības "Neons" līdzdibinātāja Ieva Feldmane identificējas kā biseksuāla sieviete. "Biseksualitāte nozīmē pievilcību pret savu un citiem dzimumiem, tas nenozīmē tikai vīriešus un sievietes. Man kā biseksuālai sievietei ir pievilcība ne tikai pret vīriešiem, bet arī sievietēm un nebinārām personām," sarunu šovā "Zilonis studijā" stāsta Ieva.

Iepriekš viņa bija precējusies ar vīrieti. Abi bija kopā vairāk nekā desmit gadus. "Man ir bijusi pievilcība pret mana dzimuma pārstāvēm diezgan ilgi laiku, arī pirms tām attiecībām. Es teiktu, pubertātes laikā es to sevī sajutu," stāsta Ieva.
Viņa norāda, ka biseksuāliem cilvēkiem "nonākt līdz birkai" ir nedaudz sarežģītāk vairāku iemeslu dēļ. Vienlaikus viņa spriež, ka tas, kāda ir cilvēka seksuālā orientācija, vairāk interesē citus, un apzīmējumi patiesībā ir lieki.

"Es gāju katoļu skolā, esmu uzaugusi ļoti kristīgā, reliģiozā, konservatīvā vidē. Man pašai dzīves laikā ir bijuši homofobiski uzskati, jo vide, kurā es dzīvoju – 90., 2000. gadu Latvija –, nebija super iekļaujoša pret dažādību. Arī tie sabiedrībā daži redzamie geji bija pēc vienas šnites, pēc viena izskata.

Biseksuālu cilvēku reprezentācijas Latvijā joprojām īsti nav. Tāpēc esmu atvērta par to, jo es zinu, ka mani salīdzinoši nekas neapdraud," saka Ieva.

Viņa var saprast, ka cilvēki neatklāj savu seksualitāti drošības dēļ, bet, tā kā viņai rūp sociālie, cilvēktiesību jautājumi, viņa ir atklāta par šo, "nāku uz šo raidījumu un stāstu visai Latvijai".

"Tajā vecumā es neapzinājos, kā to sauc, ko tas nozīmē, vai tā ir, varbūt es vienkārši iedomājos. Protams, man pubertātes vecumā bija brīdis, kurā es – tad jau internets bija parādījies – sameklēju seksualitātes testiņu. Cilvēkam, kurš ir pārliecināts, kuram ir sakritība ar populāro, kas ir it kā norma sabiedrībā, tādi jautājumi nerodas. Tur jau tā lieta – ja cilvēks sāk par šo interesēties un viņam ir nemiers, tas jau parāda, ka jā.

Man jau tajos laikos testiņā uzrādīja, ka visticamāk esmu biseksuāla, bet pat tad, es to sev noliedzu un nevarēju pieņemt, jo man apkārt nebija ne [atbalstošas] sabiedrības, ne draugu," stāsta Ieva. "Kristietība nenozīmē iekļaujošu attieksmi," viņa piebilst.

Viens no populārākajiem mītiem par biseksualitāti ir tāds, kā tā ir tikai fāze, gan pāries. Ieva uzdod pretjautājumu: vai heteroseksualitāte arī ir fāze? "Biseksualitāte ir ļoti konkrēta seksuālā orientācija, kas ir pilnīgi leģitīma, eksistējoša. Tā nav fāze. Cilvēkiem, kuri, piemēram, uzauguši tādā sabiedrībā, kur par šīm lietām vispār nerunā vai kur tas nav pieņemts, kur varbūt ir pat bīstami iesaistīties attiecībās ar sava dzimuma pārstāvjiem, ceļš var būt ilgāks," norāda Feldmane.

Sabiedrībā arī valda mīts, ka biseksuāļiem simpātijas pret vīriešiem un sievietēm ir puse uz pusi. Ieva šādu iedalījumu uzskata par nekorektu. "Es varu pateikt, cik man ir bijušas attiecības ar vīriešiem vai sievietēm. Arī pieredze ar katru cilvēku ir individuāla jau viena dzimuma ietvaros, kur nu vēl starp dažādiem dzimumiem," viņa norāda.

Ieva nepiekrīt, ka geji tiek vairāk diskriminēti nekā biseksuāļi. "Biseksualitātei ir aspekts, ka pret to negatīvi nosliecas gan tradicionālās sabiedrības daļa, gan arī LGBT komūnā [viedokļi par to dalās]," saka Feldmane.

Ieva apstrīd vēl vienu mītu – biseksuāļi nespēj būt monogāmi. "Spēj. Man ar vīru bija monogāmas attiecības vairāk nekā desmit gadus. Visas manas attiecības bijušas monogāmas," viņa skaidro.

Vai Ievas vecāki un tuvākie pieņēmusi, ka viņa ir biseksuāla? "Saviem bijušajiem klases biedriem no vidusskolas kādā mūsu atkal satikšanās reizē pateicu. Neviens ar pudeli man nemeta." Viņa atklāj, ka pretēji tam, kā bija tad, kad viņa auga, tagad viņai apkārt ir atbalstoša kopiena.

Vienlaikus Ieva uzsver, ka viņas seksuālā orientācija ir tikai daļa no viņas. Taču biseksualitāte nav fāze, kas pāriet. "Varbūt kādam tas ir pārejoši, bet ne visiem," piebilst Feldmane.

Viņa arī akcentē, ka par savu biseksualitāti nekaunas, jo nav jau īsti par ko.

Psihoterapeite, psihoanalītiķe Anita Plūme sarunu šovā "Zilonis studijā" stāsta – katrs dzīves laikā divas reizes bijis biseksuāls. "Atklāti un pilnīgi nepārprotami. Tas ir bijis laikā no apmēram sešiem mēnešiem līdz diviem gadiem, un otrreiz – no desmit līdz astoņpadsmit gadiem.

Tas ir saistīts ar cilvēka smadzeņu attīstību. Tā ir pārejas fāze. Tas ir saistīts ar cilvēka bāzes identitāti. Tas ir identifikācijas process, kurā mēs kļūstam orientēti vienā vai otrā virzienā.

Process ir ļoti sarežģīts, tāpat kā cilvēka attīstība, notiek ilgi, bet tā nenotiek pati no sevis, tā vienmēr notiek saskaņā ar otra cilvēka prātu. Tas nozīmē, ka mēs esam kāda prātā un no otra prāta attīstāmies. Ko tas pasaka? Mamma un bērns, tētis un bērns," skaidro Plūme.

Viņa arī uzsver – cilvēks attīstās visu mūžu, un visa pamatā ir identitāte: "Identitātes ir kaut kas, kas raksturo psihisko procesu stabilitāti."

Ieva stāsta, ka ar savu seksulalitāti viņa ir apmierināta. "Man patīk mana brīvība, dzīvot autentisku dzīvi, tikties, veidot attiecības ar cilvēkiem neatkarīgi no dzimuma.

Runājot par bērniem, man arī ir bērns, viņš zina manu seksualitāti, apzinās arī savu seksualitāti, un to es atstāšu viņa ziņā. Es ar to dalītos un bērniem skolās varētu pateikt, ka cilvēki var būt dažādās attiecības un tas nav nekas slikts, lai viņi saprot, ka cilvēki ir dažādi, dzīvo dažādos attiecību modeļos. Tam nav saistības ar seksuālu uzvedību. Tas ir tīri par simpātijām, bērniem jau bērnudārza laikā var rasties simpātijas, sadošanās rociņās," stāsta Ieva.

Plūme idejai par simpātiju rašanos bērnudārzā īsti nepiekrīt. "Es esmu profesionālis, jūs esat dzīves cilvēks. Paldies par jūsu stāstu! Bet, ja mēs runātu par biseksualitāti, es domāju, ka ļoti vērtīgi būtu bērniem par to runāt vecumā starp desmit un septiņpadsmit gadiem. Tāpēc ka ļoti daudzi bērni baidās. Viņiem rodas zināmas jūtas pret savu dzimumu, ļoti daudzi bērni baidās, ka ir homoseksuāli. Blakus var būt sabiedrība, kas nosodīs. Ja mājās viņu respektē, viņš iziet uz ielas, un tur kāds viņu nerespektēs. Mēs dzīvojam tādā sabiedrībā, kādā dzīvojam. Ja mēs nevaram pieņemt Stambulas konvenciju tik ilgi, diemžēl tas daudz par mums pasaka."

Ja arī tev ir pieredze vai pārdomas par sarunu šovā runāto, aicinām dalīties ar savu viedokli šā raksta komentāros. Raidījuma mērķis ir vairot toleranci un izpratni sabiedrībā.

"tv3.lv" aicina būt iecietīgiem un empātiskiem kā reālajā, tā digitālajā vidē, rakstot komentārus. Atgādinām, ka arī komentāros pausto viedokli un tā rakstītājus regulē normatīvie akti.

Sarunu šovu "Zilonis studijā" no pirmdienas līdz ceturtdienai pulksten 17 skaties kanālā TV3 un pēc tam arī portālā "tv3.lv" un platformā "TV3Play", kur pieejams arī viss raidījuma arhīvs.

Piesaki savu "ziloni" – tēmu, par kuru vēlētos dzirdēt kādā no 8. sezonas raidījumiem!