Viņš, viņa un vēl trešais. Vieni saka, – tādām attiecībām nav nākotnes, citi uzskata, ka tas pat ir amorāli. Bet mūsu vidū ir cilvēki, kuri uzskata – būt kopā ar vairākiem partneriem ir pilnīgi normāli.
Kā TV3 sarunu šovā "Zilonis studijā" atzīst Mārtiņš Osis – vīrietis, kurš savās attiecībās bauda brīvību –, ne visi cilvēki ir radīti monogāmijai jeb vienam partnerim, taču arī poliamorija un brīvās attiecības nav ceļš visiem.
Mārtiņš spiež, ka daudzi cilvēki ar laiku nonāk pie secinājuma, ka "viņiem nav nepieciešama ekskluzivitāte, tikai viens cilvēks, viņiem ir ērti, patīkami un vērtīgi būt attiecībās ar vairākiem cilvēkiem".
Pats piekopj atvērto jeb brīvo attiecību modeli. "Man ir primārās jeb pamatattiecības, un mēs abi divi tiekamies arī ar citiem cilvēkiem, bet nopietnas kopā dzīvošanas un ilgtermiņa attiecības mums ir tikai vienam ar otru," skaidro Mārtiņš.
Pie secinājuma, ka šāds attiecību modelis viņam ir piemērotākais, puisis nonāca mērķtiecīgi. "Divdesmit piecu divdesmit sešu gadu vecumā es jau biju precējies, vienreiz sieva šo tēmu ierosināja, pajautājot, ko es domāju. Tajā laikā es biju izteikti monogāms, man uzreiz bija "nē".
Bet doma tomēr nelika mieru, un jo vairāk es par to domāju, jo vairāk es sapratu, ka es nevaru atrast pamatotu iemeslus, kāpēc "nē". Es to galvā malu un domāju un apmēram pusotra gada laikā pilnībā nomainīju savu skatījumu. Kopš tā laika nav bijis iemesla mainīt atpakaļ," skaidro Mārtiņš, kurš gan šobrīd nav precējies.
Viņš stāsta, ka ar savu tagadējo partneri viens otram ir galvenā prioritāte un pamatā strādā pie savām attiecībām. "Tās ir attiecības ar brīvību, nepiespiestību tādā ziņā, ka, pavadot laiku kopā ar citiem cilvēkiem, mums nav jāuztraucas, ko otrs varētu uzzināt vai neuzzināt un kas no tā varētu izrietēt," skaidro Mārtiņš.
Puisis norāda, ka viņa ikdiena, esot brīvās attiecībās, īpaši neatšķiras, "vienīgi kopīgais kalendārs vairāk jāizmanto", lai organizētu laiku, ko pavadīt divatā un kopā ar citiem cilvēkiem.
Jautāts, cik daudz viņš stāsta savai partnerei par to, kas ir noticis vakarā, kad viņš devies uz randiņu ar citu dāmu, Mārtiņš saka: "Tam nav stingru noteikumu. Tā ir viena no lietām, ko mēs dabiski, esot un dzīvojot kopā, uztaustām un saprotam, kas otram ir interesanti no tā, kas ir noticis, un kas ir liekas detaļas.
Ja es pārguļu ar citu cilvēku, kāpēc man partnerim stāstīt visas pozas, ja vien tā nav bijusi kāda īpaša akrobātiska poza. Tas ir tavs piedzīvojums, tava pieredze, kurā tu padalies vispārīgi, bet iet detaļās īsti nav vajadzības."
Iespēju, ka viņš varētu atgriezties monogāmās attiecībās, Mārtiņš drīzāk izslēdz nekā pieļauj: "Man nav problēmu, es varu būt monogāmās attiecībās, tas, protams, ir mazāk komfortabli, bet tas var būt tā vērts, taču es nedomāju, ka tā varētu notikt. Es šobrīd jūtos atradis savu perfekto cilvēku. Pat ja man būtu citas attiecības, ļoti šaubos, ka tās būtu monogāmas."
Ja arī tev ir pārdomas par sarunu šovā runāto, aicinām dalīties ar savu viedokli šī raksta komentāros. Raidījuma mērķis ir vairot toleranci un izpratni sabiedrībā.
"tv3.lv" aicina būt iecietīgiem un empātiskiem kā reālajā, tā digitālajā vidē, rakstot komentārus. Atgādinām, ka arī komentāros pausto viedokli un tā rakstītājus regulē normatīvie akti.
Sarunu šovu "Zilonis studijā" no pirmdienas līdz piektdienai pulksten 17:00 skaties kanālā TV3 un pēc tam arī portālā "tv3.lv" un platformā "TV3Play", kur pieejams arī viss raidījuma arhīvs. Sarunu šovā "Zilonis studijā" Agnese Drunka un Oskars Lepers aicina dažādu jomu pārstāvjus, lai diskutētu par ērtiem un ne tik ērtiem tematiem, par kuriem reizēm vairāmies runāt publiski.
Piesaki savu "ziloni" – tēmu, par kuru vēlētos dzirdēt kādā no 8. sezonas raidījumiem!
Agnese Drunka, Oskars Lepers un Lelde Ceriņa uz studiju aicina dažādu jomu pārstāvjus, lai kopā dalītos pieredzē un aplūkotu sabiedrībā aktuālus tematus, par kuriem skaļi runāt vai pat apvaicāties bieži vien ir neērti. Projektu “ Zilonis studijā” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Zilonis studijā” saturu atbild SIA All Media Latvia.
