Latvijā dzīvo ap 100 tūkstošu ārvalstnieku no dažādām pasaules valstīm. Lielisks piemērs, kā integrēties latviešu sabiedrībā, ir indiete Džagriti Kakare. Viņa Latvijā ieradās pirms vairāk nekā desmit gadiem, un uzreiz saprata – ir jāmācās latviešu valoda, jo kļūt par mājsaimnieci viņa nevēlējās.
Džagriti Kakare Latvijā dzīvo jau vairāk nekā desmit gadus. Viņa ir zobārste. Paralēli darbam Stomatoloģijas institūtā arī māca studentus. Pirms pāris gadiem viņa kļuva par Latvijas pilsoni.
Džagriti stāsts par to, kā nonāca Latvijā, nav tipiskais, kad atbrauca, studēja un palika.
"Kā visi zina, Indijā ir norunātās kāzas. Mani vecāki atrada man vīru, un tā arī es atlidoju pie viņa. Es jau strādāju Indijā. Biju pabeigusi savas mācības. Tā arī paliku Latvijā," TV3 sarunu šovā "Zilonis studijā" stāsta Džagriti. Viņas vīrs ir bērnu ķirurgs Mihits Kakars.
Brīdī, kad viņa uzzināja, ka būs jāpārceļas uz dzīvi Latvijā, viņa par šo valsti nezināja gandrīz neko. Vien to, ka tā ir maza valsts Eiropā. "Bet zināju, ka Mohits ir labs cilvēks, nāk no labas ģimenes. Vecāki Indijā meklē tādu vīru, kurš varēs rūpēties un mīlēt meitas turpmākajā dzīvē."
Ierodoties Latvijā, Džagriti latviešu valodu nezināja, draugu viņai te nebija, arī laikapstākļi ne vienmēr lutināja. Viņa piedzīvoja kultūršoku. "Arī vide īsti nebija tāda, kā biju domājusi. Es uz Latviju atlidoju februārī, reāli uz ielām nebija cilvēku. Es pēc rakstura esmu ļoti pļāpīga, vajadzēja apkārt draugus. Man ļoti paveicās, ka bija labi kaimiņi. Es atradu cilvēkus, ar kuriem varēju aprunāties.
Tajā pašā laikā man bija ļoti ātri jāmācās valoda, lai es varētu integrēties sabiedrībā," stāsta Džagriti.
Valodu viņa apguva arī tādēļ, ka nevēlējās kļūt par mājsaimnieci, bet viņas sapnis bija turpināt strādāt savā specialitātē par zobārsti. Valodu Džagriti iemācījās triecientempā – nepilna gada laikā. "Man bija B2 līmenis astoņu vai deviņu mēnešu laikā un C1 jau pēc 11 mēnešiem. Ja grib, visu var izdarīt."
Cilvēki, izdzirdot viņu runājam latviski, brīnījušies, kā viņa, būdama ārzemniece, var runāt latviešu valodā. "Protams, viņi bija ļoti priecīgi, pieņēma mani kā savējo," saka Džagriti.
Džagriti ar vīru ir vecāki diviem burvīgiem bērniem. Viņa atzīst, ka ģimenei ir ļoti paveicies gan ar bērnudārzu, gan skolu. Etniskās atšķirības bērni nejūtot. Bērniem draugi ir latvieši, viņi brīvi runā latviešu valodā.
Bet kā pašai – vai profesionālajā vidē ir nācies saskarties ar negācijām? "Varbūt pašā sākumā, kad pacienti nezināja, kas es esmu, no kurienes. Varbūt viņi sākumā teica, ka negrib pie studentiem vai pie praktikanta, bet tagad viņi mani pazīst, un vairs tā nav," stāsta Džagriti. Ar kolēģiem negatīvu situāciju etniskās izcelsmes dēļ nekad nav bijis.
Ja arī tev ir pieredze vai pārdomas par sarunu šovā runāto, aicinām dalīties ar savu viedokli šā raksta komentāros. Raidījuma mērķis ir vairot toleranci un izpratni sabiedrībā.
"tv3.lv" aicina būt iecietīgiem un empātiskiem kā reālajā, tā digitālajā vidē, rakstot komentārus. Atgādinām, ka arī komentāros pausto viedokli un tā rakstītājus regulē normatīvie akti.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Projektu " Zilonis studijā" finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Zilonis studijā" saturu atbild SIA All Media Latvia. #SIF_MAF2024
Piesaki savu "ziloni" – tēmu, par kuru vēlētos dzirdēt kādā no 8. sezonas raidījumiem!
Agnese Drunka, Oskars Lepers un Lelde Ceriņa uz studiju aicina dažādu jomu pārstāvjus, lai kopā dalītos pieredzē un aplūkotu sabiedrībā aktuālus tematus, par kuriem skaļi runāt vai pat apvaicāties bieži vien ir neērti. Projektu “ Zilonis studijā” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Zilonis studijā” saturu atbild SIA All Media Latvia.
