Joku plēsēji kopā ar socioloģi spriež, vai smieklīgākā joka medībās var aiziet par tālu

Komiķis Aleksandrs Guzenko sarunu šovā "Zilonis studijā" neslēpj – viņu gandrīz nav iespējams sasmīdināt. Tam par iemeslu ir gan profesionālais kretīnisms, gan arī tas, ka viņš visu dzīvi bijis tas, kuru pats savā auditorija negribētu.

Aleksandrs jokus plēš trīs valodās – latviski, krieviski un angliski, un būtiskas atšķirības, kā katra auditorija uz tiem reaģē, nav. Viņš atklāj, kas ir tēmas, ko ļaudis saprot visā pasaulē: "Sekss, attiecības, bailes, nāve, mīlestība." Taču viņš uzsver – joks, kas Latvijā nevienu neaizskars, citā pasaules malā var tikt uztverts personīgi.
Socioloģe Iveta Ķešāne atzīst – viena no joka un humora funkcijām ir sabiedrību saliedēt. Taču nav izslēgt, ka joks sabiedrību arī var sašķelt.

Guzenko atzīst, ka nekad nedomā par to, vai viņa joki kādu varētu aizskart. "Komiķi ir kā izmeklētāji, kuri meklē robežu, viņi parāda, par ko tagad sabiedrībā ir okei jokot un par ko nav." Viņš savulaik – vēl pirms pandēmijas – publiski jokoja par to, kādēļ Latvijā hipsteri pat vasarā staigā cepurēs – "tādēļ ka, ja Krievija uzbruks un atkal visus latviešus sūtīs uz Sibīriju, šitie jau ir gatavi".

Sarunu šovā komiķis skaidro – konkrētais joks bija vairākas reizes pārbaudīts publikā. "Es redzu, ka tas ir sāpīgs temats, cilvēki smejas un tajā brīdī bišķiņ atvieglojas. Un es gribu sniegt to cilvēkiem," saka Aleksandrs.

Aktieris Madars Zvagulis par konkrēto joku neapvainotos: "Tur nekā nav, normāls joks." Viņaprāt, cita lieta, ja tas izskanētu laikā, kad Krievija veikusi pilna mēroga iebrukumu Ukrainā.

Jautāta, vai Aleksandrs ar šo joku pārkāpa robežu, socioloģe Iveta Ķešāne saka: "Tajā situācijā par to varēja jokot, es domāju, pat šajā situācijā var jokot. Viena no joka funkcijām ir izcelt kaut ko, runāt par kaut ko, kas ir sabiedrībā nozīmīgs. Un arī kara kontekstā mēs joprojām caur joku varam par tām lietām runāt, tur var būt līdzīgas konsekvences.

Vācijā joprojām ir joki par Aušvici. Ir divi skaidrojumi, kāpēc. Viens ir tas, ka daži joprojām saglabā antisemītiskos uzskatus, kas nav forši, jo tas sabiedrībā veido ksenofobisko vidi, bet otra daļa atļaujas jokus, lai sabiedrībā saglabātu diskusiju, lai nepazūd un neaizmirstas. Tas ir smags jautājums, par ko runāt, un joks to vieglākā veidā palīdz izcelt politiskai diskusijai."

Raidījumā tiek iztirzāts arī joks, kas guva plašu rezonansi visā pasaulē. Pērn ASV Kinoakadēmijas ceremonijas laikā aktieris Vils Smits uzskrēja uz skatuves un iepļaukāja komiķi Krisu Roku pēc tam, kad, pasniedzot balvu labākajai dokumentālajai filmai, Roks pajokoja par Smita sievu un viņas slimību. Tolaik Zvagulis atzina, ka viņš būtu rīkojies līdzīgi kā Smits. Raidījumā viņš skaidro, ka aizstāvēt savu ģimeni ir pareiza rīcība.

Aleksandrs Madaram nepiekrīt, jo Smits, kurš pats karjeru sācis kā komiķis, "ar šo gājienu leģitimizē, ka vajag apvainoties, vajag aizstāvēt". "Šis bija ļoti slikts gājiens, parādot, ka mēs varam iesist par joku," saka Aleksandrs.

"Viņai ir alepēcija, ir zināms skaits sieviešu pasaulē, kas ar to cīnās, tā ir salīdzinoši smaga slimība. Iedomājieties, sieviete, kurai mati ir viens no skaistuma simboliem, un viņai matu nav. Tas īstenībā ir diezgan smags pārdzīvojums. Droši vien tajā mirklī, kad viņš paskatījās uz savu sievu, viņš redzēja viņas sāpes, to, kam viņa ikdienā iet cauri. Tādā izpratnē, es domāju, viņā ieslēdzas viņa kā vīra identitāte, ka viņam jāaizstāv sievas sāpe.

Tā bija spēlēšanās ar robežu. Tas joks varēja aizskart ne tikai sievu un viņas sāpīgo pieredzi, bet arī daudzas citas sievietes, kuras saskaras ar šo problēmu," saka socioloģe.

Komiķe un dramaturģe Aiva Birbele uzskata – drīkst jokot par visu, bet ne visi par visu. "Vispirms man pamatā ir jāsmejas par sevi. Tā esmu es, kas var izmieties par menopauzi, par novecošanu. Ja Aleksandrs sāks bišķiņ apsmieties par sievietēm, kas svīst, tad… Ja viņš pirms tam izsmaidīsies par sevi, tad jā, Aleksandr, baigi jautri. Bet, ja tas ir ar vēlmi, pazemot, kā arī notiek, tad nē."

Aleksandrs atzīst, ka liela daļa viņa joku ir par paša personīgo skumjo pieredzi.

Ja arī tev ir pieredze vai pārdomas par sarunu šovā runāto, aicinām dalīties ar savu viedokli šā raksta komentāros. Raidījuma mērķis ir vairot toleranci un izpratni sabiedrībā.

"tv3.lv" aicina būt iecietīgiem un empātiskiem kā reālajā, tā digitālajā vidē, rakstot komentārus. Atgādinām, ka arī komentāros pausto viedokli un tā rakstītājus regulē normatīvie akti.

Sarunu šovu "Zilonis studijā" no pirmdienas līdz ceturtdienai pulksten 17 skaties kanālā TV3 un pēc tam arī portālā "tv3.lv" un platformā "TV3Play", kur pieejams arī viss raidījuma arhīvs.

Sarunu šovā "Zilonis studijā" Agnese Drunka un Oskars Lepers aicina dažādu jomu pārstāvjus, lai diskutētu par ērtiem un ne tik ērtiem tematiem, par kuriem reizēm vairāmies runāt publiski.

Piesaki savu "ziloni" – tēmu, par kuru vēlētos dzirdēt kādā no 8. sezonas raidījumiem!