Krūts vēzis ir izplatītākā ļaundabīgā audzēja forma sieviešu vidū. Latvijā risks ar to saslimt ir katrai desmitajai sievietei. Seši procenti no krūts vēža gadījumiem ir pārmantoti. TV3 sarunu šovā "Zilonis studijā" atklāti, emocionāli un iedvesmojoši sieviešu stāsti par šo diagnozi un kā dzīvot tālāk.
Kopš brīža, kad žurnāla "Pērle" galvenās redaktores Sandijas Šēnbergas mammai tika atklāts krūts vēzis, Sandija uz pārbaudēm devās katru gadu, jo pastāvēja iespējamība to pārmantos, tādēļ bija svarīgi vēzi "ātri noķert" un izārstēt.
Uzzinot savu diagnozi, Sandija drīzāk nedaudz sajūtās kā neveiksminiece. "Bet tas nebija nekas tāds, kas šausmīgi pārsteigtu vai šķistu kā traģēdija. Pirmkārt, es to biju redzējusi diezgan tuvu. Slimība paliek slimība. Šobrīd tā ir ārstējama. Ja jums atklātu multiplo sklerozi, tās ir vairāk beigas," saka redaktore.
Arī žurnālistes Ineses Supes ģimene nav bijusi pasargāta no vēža. Viņas vēža forma ir ģenētiska, un Inesei diagnosticēts trīskārši negatīvs, kas ir agresīvākā krūts vēža forma, un tas atklāts pirmajā stadijā.
"Es negāju pie ārsta, man bija citas prioritātes. Es zināju, ka man noteikti varētu būt, jo vēzis bija ģimenē, bet es tomēr nenodevu analīzes, es negribēju zināt, bet es nojautu, ka ap 45 gadiem, kas bija vecums, kad mira mans tēvs, māsa, jāsākas problēmām. Es cerēju, ka man paslīdēs garām, ka tā ķēde kaut kad būs pārrauta. Bet diemžēl man ir. Atklāts laicīgi," stāsta Inese.
Inesei krūts vēzis tika atklāts nejauši. "Es biju saslimusi. Man bija nedaudz apsārtusi krūts, aizgāju pie ģimenes ārstes, un viņa prasa, vai es kādreiz esmu tur čamdījusi. Es saku – esmu apaļīgs cilvēks, ko es varu zināt, kas man tur iekšā ir. Viņa pačamdīja un atklāja. Tas, kāpēc pie viņas biju ieradusies, vispār nebija saistīts ar manu onkoloģisko saslimšanu," stāsta Inese.
Sākumā viņa cerēja, ka veidojums izrādies labdabīgs. "Joprojām neesmu noskaņojusies, ka man ir kāda mirstamā kaite." Pirmo reizi Inese apraudājās tikai tad, kad apstiprinājās, ka viņai ir gēns, kas apliecina, ka audzējs ir ļaundabīgs. "Bet es joprojām neesmu pārliecināta, ka šī diagnoze man nākusi par sliktu.
Cilvēks ļoti izmaina savu domāšanu, prioritātes. Šis ir pilnībā izmainījis visu manu dzīvi, paradumus, esmu iestājusies dažādos kursos, gribu uzlabot dzīves kvalitāti.
Iekšēji man nav sajūtas, ka man ir vēzis, ka es varētu nomirt, ka tas ir kaut kas tik briesmīgs," saka Inese.
Pērns rudenī Inese sociālajos tīklos publicēja ierakstu, atklājot, ka turpmāk dzīve nebūs tāda kā līdz šim. "15. novembris bija mana pirmā ķīmijterapijas diena." Gan atbalstu, gan atbildes uz praktiskiem jautājumiem Inese meklē arī dažādās grupās, jo sieviešu, kas ir līdzīgā situācijā, Latvijā ir daudz. "Ir daudz jautājumu, ko ārsts rutīnā neiedomājas pacientei izstāstīt," saka Inese. Vienlaikus šajās grupās var saņemt ģimenes pleca sajūtu.
Sandija ir teikusi, ka no vēža nav jābaidās, ir jābaidās to atklāt pēdējās stadijās. "Patīkamāk, ja tā ir pirmā stadija. Jo tā ir ārstējama slimība," saka Sandija.
Sandija operāciju piedzīvoja pirms gandrīz pieciem gadiem – 2019. gada vasaras vidū. Pēc tam sekoja četras profilaktiskas ķīmijterapijas un piecpadsmit staru terapija. Ārstēšanas gaita bija tāda, kādu viņa bija iedomājusies. "Es uzskatu, katrai sievietei, kura saslimst, vajadzīgs ārsts, kuram viņa pilnībā uzticas, nevis sāk apšaubīt, vai tā ir labi, un varbūt kādu tējiņu labāk vajag padzert," saka Sandija.
Gan Inese, gan Sandija vērš uzmanību uz valsts apmaksātām iespējām, kas sievietēm dod iespēju vēzi atklāt agrīnā stadijā un izārstēt.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
"Nedariet, kā es! Es pēdējo reizi pie ginekologa biju, kad man piedzima meita. Tagad meitai ir deviņi gadi. Nauda, darbs, aizņemtība nedrīkst būt svarīgāka par tavu veselību," pauž Inese.
Drīzumā Inese noslēgs ķīmijterapijas kursu. "Nav tā, ka ir tik ļoti viegli, ka nekas nesāp. Ir foršās dienas, sliktās dienas. Bet, ja es laicīgi būtu gājusi pie ārsta, man vēzis būtu atklāts laicīgāk un ķīmijterapiju man nevajadzētu tādu, kāda tā ir patlaban," saka Inese.
Tagad viņa uz ķīmijterapiju dodas katru nedēļu. Taču ārstēšanās niansēs žurnāliste sevišķi nav iedziļinājusies. "Es zinu, ka tas ir pusgads manā dzīvē, kuru es pēc tam gribēšu vienkārši aizmirst. Man par to atgādinās krūtis, kuras maijā tiks operētas, būs arī olnīcu operācija, lai šis pasākums neatgriežas," stāsta žurnāliste.
Iespējams, grūti būs aizmirst tādēļ, ka Inese par savu pieredzi dalās sociālajos tīklos. "Es gribu, lai cilvēkiem nav bail no onkoloģijas pacientiem," skaidro Inese. "Es gribu onkoloģijas stāstu padarīt cilvēcīgāku."
Savukārt Sandija uzsver – būtiski pēc diagnozes saņemšanas turpināt dzīvi kā iepriekš vai pat meklēt jaunas iespējas, kā izpausties, kā tas ir Ineses gadījumā, nevis pārlieku koncentrēties uz to, ka tagad esi slims. "Dzīvojiet tā, lai ir interesanti, nevis koncentrējieties tikai uz savu ārstēšanos.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Vēl viena lieta, par ko esmu runājusi arī ar savu ārsti, – divas trešdaļas no tā, cik tev ir grūti un kā to pārdzīvo, ir galvā," tā Sandija.
Ja arī tev ir pieredze vai pārdomas par sarunu šovā runāto, aicinām dalīties ar savu viedokli šā raksta komentāros. Raidījuma mērķis ir vairot toleranci un izpratni sabiedrībā.
"tv3.lv" aicina būt iecietīgiem un empātiskiem kā reālajā, tā digitālajā vidē, rakstot komentārus. Atgādinām, ka arī komentāros pausto viedokli un tā rakstītājus regulē normatīvie akti.
Agnese Drunka, Oskars Lepers un Lelde Ceriņa uz studiju aicina dažādu jomu pārstāvjus, lai kopā dalītos pieredzē un aplūkotu sabiedrībā aktuālus tematus, par kuriem skaļi runāt vai pat apvaicāties bieži vien ir neērti. Projektu “ Zilonis studijā” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Zilonis studijā” saturu atbild SIA All Media Latvia.
