Tēvu neatzītie bērni – vai to vispār iespējams piedot?

Domāju,ka sievietes ,kas liedz tēviem tikties un piedalīties bērna audzināšanā ir jāsoda. Protams cita runa ir par tiem,kas paši negrib.

Sievietei sabiedrība šodien ļauj izlemt, nogalināt bērnu abortā, izmest vīrieti no savas dzīves, čakarēt viņam smadzenes, izdomāt vīrieša pienākumus, cīnīties par sieviešu tiesībām izmantojot savu emocionālo pārākumu. Pēc tam rādīt ar pirkstu uz vīrieti, un teikt ka viņš negrib. Vīrietis šodien var uzņemties atbildību par auto. Jo auto ir daudz, maz prognozējams. Auto, viens pats, uz klubu nebrauks. Nospiedīsi bremzes pedāli- auto klausīs. Bet ja neklausi vīru, bet klausi to pašu sociumu, kura darbības rezultātā, taisās kariņu atkal uzspēlēt, tad.... nebrīnies. Sātana uzdevums ir, lai domātu, ka viņš neeksistē.

Bet kā ir tad, kad bērnu māte liedz piedalīties bērnu audzināšan, izdzenot no mājas, pieprasot lielus alimentus, jo iespējams viņai tas ir biznesa projekts, kā bezrūpīgi dzīvot!

Sievietēm vajadzētu beigt seksoties ar katru pretīmnācjeju, jo viņa ir bērna rafdītāja. Tas taču būtu jāsaprot.

Tie tēviņi, kuri izvēlas izlikties, ka bērna nav, paši ir vāji. Ja vien viņi saprastu, cik ļoti tam bērnam ilgu viņa dzīves daļu sāp. Tas ir tā, kad tev dzīvē svarīgs cilvēks pateiktu, ka tu esi apaĺa nulle. Cik bieži tas skanēs Tavā galvā. Arī sieviete var kļūdīties....bet bērns nav vainīgs

Pirms radi bērnu, padomā pati, kam dod.
Ja arī nav ,nav ko ņurdēt, dzīvo.
Debīlie aforismi. Tas nav tēvs , bet tēviņš.
Redzat atšķirību.
Ka tik uz kādu novelt ņuņņas.
Tā ir lielākā dzīves kļūda.