Uzvedības vai atzīmju dēļ norakstīts jau skolā – cik taisnīgi?

Zinās visu un nemācēs neko. :) Īsti partijnieki.

Ja bērnam visos priekšmetos ir teicamas atzīmes, tas nozīmē, ka viņam ir dota prasme mācīties. Un tikai. Kāds būs galarezultāts, saskaroties ar dzīves īstenību?...stress un depresija.

Noslēgumā humoram un pārdomām, nezinot, ka būs raidījums par šo tēmu! 14gadniece dusmīga stāsta, ka gribējusi mazgāt veļu, bet nav varējusi attaisīt kapsulu spainīti: "Kam man matemātika? Ja es pateiktu kvadrātsakne no 4 ir 2, spainītis atvērtos? Kāpēc skolā nemāca praktiskas lietas?"

Pirmkārt, es kā vecāks pēc atzīmēm vislabāk varu saprast, cik labi vai slikti bērns saprot vielu (ja tās ir adekvātas). Ja vērtējums ir zems, kopā ejam cauri kontroldarbam un mācāmies. Skolotāji arī ir atsaucīgi! Paši bērni pēc tam ir priecīgi, ka vērtējums aug, jo vielu ir izpratuši. Visvairāk nevēlos, ka mani bērni nonāk situācijā, kad sēž skolā, neko nesaprot, vielu ir ielaiduši, un līdz ar to zūd motivācija. Priecājos, ja bēŗni lūdz manu palīdzību. Nenovēlu viņiem mocības skolā 12 gadu garumā. Interesanti, ka 7.klases puišu čatiņā viņi salīdzina kontroldarbu atzīmes. Ja bērni īsti uzreiz neredz skolas priekšmetu pielietojumu reālajā dzīvē, tad atzīmes varbūt kādam ir motivācija censties. Tāpēc nevajag noniecināt vērtējumu, ja tas ir adekvāts!
Otrkārt, pēc raidījuma radās sajūta, - jo sliktāk skolas laikā uzvedas, jo sliktākas atzīmes, jo spožāka nākotne! Vai tāpēc mani bērni, ka priecājas par daudzajām pozitīvajām uzvedības piezīmēm stundās, mācās labi un ir ieinteresēti, būs grāvju racēji un sētnieki? Piedodiet šo profesiju pārstāvji, jo arī jūsu darbs ir vajadzīgs!

Dzīšanās pēc atzīmēm ir jāizbeidz. Maniem bērniem netiek atklāti viņu vērtējumi un šos testus dod pietiekami reti, lai neradītu lieku stresu. Strādā stundās un vērtē kā bērns apgūst vielu darba procesā. Vecākiem 2x gadā paziņo kādā līmenī bērns strādā. Jābeidz atstāt uz otru gadu. Katrs attiecīgi pabeidz savā līmenī. Esmu Lielbritānijā.

JA NETIEK ŅEMTAS VĒRĀ bērna attīstīšanas iespējas (to griba ko mācīties, mācību priekšmetu un virziena izvēli, prasmes un "hobiji") tad divnieku karaļi spēj izpausties tikai, kļūstot pieaugušiem. Bet ne visi, jo šī spiediena rezultātā apgūt "obligātos novirzienus", sabrūk. Un, visvairāk sabiedrības spiediena un uzskatu rezultātā.

Mani vecāki arī nebija biezi, bet nekad neesmu izjutis sliktāku attieksmi. Stundās klausījos, lai pēc stundām varētu iet palīgā vecākiem viņu darbos, nebija jātērē laiks papildus mācibām. Kādi papildus sklaidrojumi? Varbūt kādam vienam no visas klases kādā vienā priekšmetā vai tēmā. Ja skolēnam nav ieaudzināta pienākuma apziņa un atbildiba, pašu problēma un vecāku atbildība.

Pateikšu vēl vairāk, mācījos 00to sākumā un tajos laikos vairākumam skolotāju nebija nekādas empātijas pret bērniem, ja viņu vecāki nebija biezi. Ar vieglu roku lika 2, nemaz neiedziļinājās vai bērnam vajag papildus paskaidrot apgūstamo vielu. 8. klasē skolotāja gadā ielika 3, lai arī pati nomurmināja, ka teorētiski varētu 4, jeb sekmīgu.