Prostitūcija tiek dēvēta par senāko profesiju pasaules vēsturē. Vai prostitūcija vispār ir profesija vai tomēr vardarbība, bet varbūt vienkārši modernā tūrisma nozare? To diskusijā šonedēļ izzina sarunu šovā "Zilonis studijā".
Prostitūciju iedala divos veidos – redzamā jeb ielu prostitūcija un latentā jeb neredzamā, kas tiek izvērsta dzīvokļos, klubos, masāžas salonos un šeit ieskaita arī eskorta servisu, stāsta jurists, bijušais policists Armands Logins, kurš no 2007. līdz 2012. gadam bija Rīgā un Rīgas reģionā bija galvenais koordinators saistībā ar prostitūcijas ierobežošanas noteikumu ievērošanas kontroli.
"Oficiāla statistika un uzskaite nevarēja tikt veikta, jo Eiropas regulējums liedz to darīt," saka Logins, un par seksuālo pakalpojumu sniedzēju skaitu viņš atklāj savus pieņēmumus – tolaik apmēram 30 % veidoja ielu prostitūcija, 40–50 % latentā prostitūcija, atlikusī daļa bija eskorta serviss.
Žurnālists, žurnāla "Klubs" galvenais redaktors Aivars Pastalnieks, kurš vairākkārt rakstījis par prostitūciju, piedalījies policijas reidos un šīs jomas pārstāvjus saticis arī dzīvē, papildina: "Uz ielām ziemā bija 250, vasarā 300–400 meitenes, bet kopā ar vidējo slāni un augstāko galu apmēram 1000."
"1990. gadu sākums, kad bija bandītu laiks, "jumti", šo jomu uz saviem pleciem vairāk iznesa krievu meitenes. Rīgā bija ļoti daudz meiteņu no Daugavpils. Ļoti labas, ļoti skaistas, feinas. Tiklīdz bizness sāka sakārtoties, tas pārgāja uz dzīvokļiem, bandītu "jumti" pagāja malā, biznesā sāka pieplūst arvien vairāk latviešu meiteņu. Bet man šķiet, ka šobrīd labā ziņa ir tā, ka vietējo meiteņu šajā biznesā Latvijā ir arvien mazāk, ir ļoti liels iebraucēju pieplūdums – ukrainietes, krievietes, kolumbietes. Teiksim tā – no eksotikas viedokļa tirgus ir paplašinājies uz iebraucēju rēķina," stāsta Pastalnieks.
Tam, ka prostitūcijas tirgus uz migrācijas rēķina ir paplašinājies, piekrīt Logins. "Tagad tā vairāk ir nevis ielu prostitūcija, bet slēptā prostitūcija. It kā valsts to regulē, nosaka kārtību, kādā var sniegt pakalpojumus, mums ir Ministru kabineta noteikumi, likumu vēl neesam pieņēmuši un droši vien vēl nepieņemsim nez cik gadus, bet tā it likumīga."
Kā stāsta Pastalnieks, no sarunām ar šīm meitenēm, ir daļa, kuras šo nodarbošanos panes grūti, "bet ir meitenes, kuras tā arī pasaka: tā ir ātra un viegla nauda. Viņām tas viegli nāk. No vienas puses, viņas grib tikt vaļā no šīs jomas, bet, tiklīdz dzīvē pienāk brīdis, kad vajag līdzekļus, viņas momentā atgriežas, ātri sapelna naudu un iet prom".
Logins skaidro, ka Latvijā ielu prostitūcija gājusi mazumā, bet atverot interneta vietnes pieaugušajiem, viņš sapratis, ka "ir personas, kuras jau 10 gadus tur reklamējas".
2000. gadu pirmās desmitgades otrajā pusē uzplauka konsumācijas bizness – pakalpojums, kad meitene bārā, klubā vai kur citur vedina klientu nopirkt kādu dzērienu, uzņēmumam ir peļņa, bet meitenes peļņa ir procenti no nopirktā dzēriena peļņas.
Kas ir prostitūcijas klienti? Pastalnieks spriež – tas var būt jebkurš. "Arī vīriešiem problēmas ir dažādas. Ir vīrieši, kuriem nav regulāra seksa, ir vīrieši, kuri ir laulībā un attiecībās, bet viņiem ir nepietiekams sekss.
Meitenes ir teikušas, ka nav mazums vīriešu, kuri ar sievām nevar izrunāties. Viņš nopērk meiteni, viņš neko [seksuālu] nedara, viņš vienkārši runājas ar viņu, tāpēc ka mājās viņam tādas iespējas nav. Stāsti ir dažādi," stāsta žurnālists.
Runājot par seksuālus pakalpojumu cenu, Pastalnieks saka – augstā cena, kas šim pakalpojumam ir Latvijā, liek uzdot jautājumus. "Tātad mums nauda apritē ir ļoti daudz. Ir pat tā, ka meitene, pieņemsim, viņa no Krievijas, atbrauc uz Rīgu, te viņai ir viena cena, viņa aizbrauc uz Vāciju, tur viņai ir zemāka cena. Protams, var teikt, ka Vācija ir daudz lielāka konkurence. Man interesē, kāpēc Latvijā viņa "uzskrūvē" cenu. Kas mums te ir tāds, ka mums visur cena aug."
Seksuālo pakalpojumu cena Latvijā svārstās ļoti lielā amplitūdā, izpētījis Pastalnieks. Vienas stundas cena ir no 150 līdz 350 eiro un vairāk. Pat 500, 600 eiro.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
"Varbūt atceraties, "Bloomberg" žurnālists Metjū Linsbi, kurš 2009. gadā, kad mums bija krīze, pateica, ka ir jāmeklē alternatīvie veidi, kā mērīt ekonomiku, un viens no labākajiem veidiem ir Latvijas prostitūtu cenas. Tai brīdī bija krietni uz leju, un viņš prognozēja – kad šajā jomā cenas ies uz augšu, tad arī ekonomika sāks atkopties.
Spriežot pēc pašreizējām cenām, ja tic viņa versijai, mums ar ekonomiku, iespējams, tik slikti nemaz nav," saka Pastalnieks.
Pamatojoties nevis uz statistiku, bet personīgajiem novērojumiem, personas, kuras sniedz seksuālus pakalpojumus, nav tikai sievietes, saka Logins. "Tendence visu laiku mainījās, un arvien vairāk un vairāk parādījās vīriešu dzimtes pārstāvji, kas arī piedāvā seksuālos pakalpojumus," norāda jurists.
"Kāpēc čaļi izvēlas prostitūtas? Jūs mīlat savas sievas, bet kaut ko gribas citādāk. Garšīgākais ēdiens tev varbūt ir meduskūka, bet tu nevari katru dienu ēst meduskūku lielā daudzumā. Tas ir vienkārši produkts. Es uzskatu, ka tas ir kā friziera vai manikīra pakalpojums. Tu bez emocijām gūsti citu dzīves pieredzi.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Tām meitenēm tas patīk. Daudzas ir inteliģentas un izglītotas. Ja viņam ir mīļākā, tas, protams, ir pilnīgi citādāk, bet čaļi, vīri, kuri izmanto prostitūtu pakalpojumus, neko nosodāmu tur neredzu. Tā ir neliela nianse laulības dzīvē, lai šo laulību uzlabotu citā kvalitātē," tagad no Amsterdamas "sarkano lukturu kvartāla" skaidro Frīdis.
Reperis un raidījumu vadītājs Jānis Krīvēns jeb Krivenchy šovasar devās uz Taizemi, kur kopā ar režisoru Sandiju Semjonovu filmēja dokumentālo filmu "Taizeme. Tikai pieaugušajiem", atklājot seksa industrijas patieso seju. Pēc viņa novērotā, ka seksa industrijas darbinieki Taizemē uzskata, ka prostitūcija ir profesija: "Tā varbūt nav skaista profesija, tā nav tāda, ar ko vajadzētu lepoties, bet dienas beigās tā ir profesija."
Seksuālo pakalpojumu sniegšana Taizemē notiek vai nu viesnīcās, vai klubu aizmugures telpās. Prostitūtas nodokļus nemaksā, jo Taizemē nodarboties ar prostitūciju aizliedz likums, bet meitenes policijai maksā "jumta naudu", un lielākoties tā paliek policistu kabatās.
Arī trešajā "Zilonis studijā" sezonā būs viedokļu apmaiņa, dalīšanās pieredzē un daudz diskusiju, lai kopā veicinātu dziļāku izpratni sabiedrībā par dažādiem tematiem.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Ja arī tev ir pieredze vai pārdomas par sarunu šovā runāto, aicinām dalīties ar savu viedokli šā raksta komentāros. Raidījuma mērķis ir vairot toleranci un izpratni sabiedrībā.
"tv3.lv" aicina būt iecietīgiem un empātiskiem kā reālajā, tā digitālajā vidē, rakstot komentārus. Atgādinām, ka arī komentāros pausto viedokli un tā rakstītājus regulē normatīvie akti.
Agnese Drunka, Oskars Lepers un Lelde Ceriņa uz studiju aicina dažādu jomu pārstāvjus, lai kopā dalītos pieredzē un aplūkotu sabiedrībā aktuālus tematus, par kuriem skaļi runāt vai pat apvaicāties bieži vien ir neērti. Projektu “ Zilonis studijā” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Zilonis studijā” saturu atbild SIA All Media Latvia.
