Kā sagatavot auto tehniskajai apskatei: praktisks kontrolsaraksts

Daļu defektu vadītājs var pamanīt pats, vēl pirms došanās uz apskates staciju. Nedegoša spuldze, nolietota riepa vai tukša logu mazgāšanas šķidruma tvertne ir vienkārši novēršamas problēmas. Savukārt bremžu nevienmērību, piekares brīvkustību vai paaugstinātu izmešu līmeni bieži iespējams droši noteikt tikai servisā.

Sāciet ar iepriekšējās apskates protokolu

Pirmais solis ir pārskatīt iepriekšējās tehniskās apskates rezultātus. Arī tad, ja automobilis apskati izgāja, protokolā var būt norādīti sīki trūkumi, kas gada laikā nav novērsti un var būt kļuvuši nopietnāki.

Īpaša uzmanība jāpievērš atkārtoti minētām problēmām. Ja vairākus gadus pēc kārtas norādīta korozija, neliela piekares brīvkustība vai nevienmērīga bremžu darbība, nevajadzētu paļauties, ka situācija pati no sevis uzlabosies. Vērts pārskatīt arī remonta rēķinus un servisa ierakstus. Tie palīdz saprast, kad pēdējo reizi mainītas bremzes, piekares detaļas, riepas vai izplūdes sistēmas elementi.

Apgaismojumu un redzamību var pārbaudīt mājās

Apgaismojuma pārbaudei nav nepieciešams īpašs aprīkojums. Visērtāk to veikt divatā: viens cilvēks ieslēdz gaismas un nospiež bremžu pedāli, bet otrs pārbauda lukturu darbību.

Jāpārliecinās, ka darbojas:

• tuvās un tālās gaismas;
• priekšējie un aizmugurējie gabarīti;
• virzienrādītāji un avārijas signāls;
• bremžu lukturi;
• atpakaļgaitas gaismas;
• miglas lukturi;
• numura zīmes apgaismojums.

Ar spuldzes darbību vien nepietiek. Bojāts vai aizsvīdis luktura korpuss, nepareizi uzstādīts gaismas avots un neprecīzs lukturu regulējums var ietekmēt gaismas staru. Lukturu regulējumu drošāk pārbaudīt servisā ar tam paredzētu iekārtu.

Jāpārbauda arī logu tīrītāji, mazgātāji un spoguļi. Tīrītāju slotiņām jānotīra stikls bez lielām nenotīrītām joslām, bet mazgāšanas šķidrumam jānokļūst uz vējstikla.

Riepas un diski var atklāt citas problēmas

Riepas jāapskata ne tikai no ārējās malas. Protektors var būt nevienmērīgi nodilis riepas iekšpusē, kur bojājumu ikdienā ir grūtāk pamanīt. Jāpārbauda arī sānu malas, plaisas, izspiedumi un svešķermeņi protektorā.

Nevienmērīgs nodilums var norādīt uz nepareizu riteņu ģeometriju, nolietotu piekari vai ilgstoši neatbilstošu riepu spiedienu. Savukārt vibrācija noteiktā ātrumā var būt saistīta ar riteņa balansējumu, bojātu disku, riepu vai riteņa gultni.

Ja pārbaudē atklājas bojāts gultnis, stūres pirksts vai cits ar riteņa mezglu saistīts komponents, izvēloties auto rezerves daļas, jāņem vērā precīza automobiļa modifikācija, izlaiduma gads un detaļas tehniskie parametri. Vizuāli līdzīgas detaļas ne vienmēr ir savstarpēji aizvietojamas.

Pēc spēcīga trieciena bedrē jāpārbauda ne tikai riepa un disks, bet arī stūres darbība, savirze un piekares elementi.

Bremzes, piekare un stūres iekārta

Ikdienas braucienā uzmanība jāpievērš izmaiņām automobiļa uzvedībā. Klaboņa uz nelīdzenumiem, stūres vilkšana uz vienu pusi, šūpošanās vai nestabilitāte pagriezienos var liecināt par piekares vai stūres iekārtas nolietojumu.

Par bremžu problēmām var liecināt:

• vibrācija bremzēšanas laikā;
• čīkstoša vai metāliska skaņa;
• automobiļa novirzīšanās uz vienu pusi;
• neparasti mīksts bremžu pedālis;
• sakarsis ritenis pēc brauciena;
• nepietiekami efektīva stāvbremze.

Tomēr vadītājs nevar precīzi novērtēt bremzēšanas spēka atšķirību starp riteņiem. To nosaka uz bremžu stenda. Arī piekares brīvkustība ne vienmēr rada dzirdamu troksni, tādēļ vecākam automobilim pirms apskates var būt lietderīga pārbaude uz pacēlāja.

Korozija un noplūdes zem automobiļa

Neliela virsmas rūsa un konstrukciju būtiski novājinoša korozija nav viens un tas pats. Īpaši rūpīgi jāpārbauda sliekšņi, grīda, pacelšanas vietas, tiltu un piekares stiprinājumi, kā arī bremžu caurules.

Apskatiet vietu, kur automobilis regulāri stāv. Svaigi eļļas vai cita šķidruma plankumi var liecināt par motora, transmisijas, dzesēšanas vai bremžu sistēmas noplūdi. Jāpārbauda arī izpūtēja stiprinājumi, savienojumi un korozijas bojājumi.

Motora mazgāšana nav defekta novēršana. Ja noplūde ir aktīva, vispirms jāatrod un jānovērš tās cēlonis.

Atgāzes un DPF pārbaude dīzeļauto

Pārmērīgi dūmi, nevienmērīga dzinēja darbība, palielināts degvielas patēriņš un brīdinājuma indikatori var liecināt par degvielas padeves, aizdedzes, EGR, turbīnas vai izplūdes sistēmas problēmām.

Īpaša uzmanība nepieciešama jaunākiem dīzeļauto. Automobiļiem ar dīzeļmotoru, kuru pilna masa nepārsniedz 3,5 tonnas un kuri pirmoreiz reģistrēti no 2013. gada 1. janvāra, tehniskajā apskatē mēra cieto daļiņu koncentrāciju atgāzēs. Kopš 2026. gada 1. janvāra pieļaujamās koncentrācijas pārsniegšana tiek novērtēta ar vērtējumu "2".

Pirms apskates nav ieteicams mēģināt problēmu atrisināt tikai ar īsu braucienu lielākos apgriezienos. Ja DPF sistēmā ir bojājums, nepieciešama diagnostika un defekta cēloņa noteikšana.

Paneļa indikatori nav jāignorē

Pēc aizdedzes ieslēgšanas brīdinājuma lampiņas parasti īslaicīgi iedegas un pēc dzinēja iedarbināšanas nodziest. Ja turpina degt ABS, drošības spilvenu, stabilitātes sistēmas vai motora vadības indikators, jāveic diagnostika.

Kļūdas koda nodzēšana pati par sevi nav remonts. Ja cēlonis nav novērsts, kļūda var atgriezties jau ceļā uz tehnisko apskati.

Dažkārt vairākus elektronikas paziņojumus izraisa vājš akumulators vai nestabils uzlādes spriegums. Tādēļ diagnostikā jāpārbauda arī akumulators, ģenerators un elektriskie savienojumi.

Pēdējā pārbaude pirms došanās uz apskati

Dažas dienas pirms pieraksta veiciet īsu noslēdzošo pārbaudi:

• ieslēdziet visas ārējās gaismas;
• papildiniet logu mazgāšanas šķidrumu;
• pārbaudiet tīrītājus un skaņas signālu;
• apskatiet riepas un diskus;
• pārbaudiet drošības jostas;
• pārliecinieties, ka numura zīmes ir tīras un salasāmas;
• apskatiet, vai zem auto nav svaigu noplūžu;
• pārbaudiet, vai panelī nedeg kļūdu indikatori.

Izbrauciet arī nelielu testa maršrutu. Ieklausieties piekares skaņās, novērtējiet stūres darbību un pārliecinieties, ka bremzējot automobilis saglabā taisnu kustības virzienu.

Ko nozīmē tehniskās apskates vērtējums

Ja trūkumi nav konstatēti, automobilim piešķir vērtējumu "0". Vērtējums "1" nozīmē sīku trūkumu, kas tieši neietekmē satiksmes drošību, tomēr to nevajadzētu ilgstoši ignorēt.

Vērtējums "2" norāda uz būtisku trūkumu, kas var ietekmēt drošību vai apkārtējo vidi. Defekts jānovērš un atkārtota pārbaude jāveic 30 dienu laikā. Savukārt vērtējums "3" nozīmē bīstamu trūkumu, un automobiļa ekspluatācija līdz bojājuma novēršanai ir aizliegta.

Noslēgumā – auto pārbaude sākas pirms apskates

Laba sagatavošanās nenozīmē defektu īslaicīgu noslēpšanu. Tās mērķis ir savlaicīgi pamanīt problēmas, kas var apdraudēt vadītāju, pasažierus un citus satiksmes dalībniekus.

Vienkāršās lietas iespējams pārbaudīt mājās, taču bremžu, piekares, stūres un izmešu sistēmu novērtēšanai var būt nepieciešams servisa aprīkojums. Jo agrāk defekts tiek atrasts, jo lielāka iespēja to novērst bez steigas un papildu izmaksām.

(BUJ) Biežāk uzdotie jautājumi

Vai tehnisko apskati var iziet ar degošu "Check Engine" lampiņu?
Tas ir atkarīgs no kļūdas un automobiļa tehniskā stāvokļa, tomēr degošs indikators var būt saistīts ar dzinēja vai izmešu sistēmas defektu. Pirms apskates ieteicams veikt diagnostiku.

Vai pirms tehniskās apskates dzinējs jāuzsilda?
Uz apskati vēlams ierasties ar normālu darba temperatūru sasniegušu dzinēju. Tomēr uzsildīšana nenovērsīs mehānisku bojājumu, neatbilstošus izmešus vai bojātu DPF sistēmu.

Vai virspusēja rūsa nozīmē negatīvu vērtējumu?
Ne vienmēr. Būtiska ir korozijas atrašanās vieta un tas, vai tā ir samazinājusi konstrukcijas izturību. Caurrūsējuši sliekšņi vai bojātas stiprinājumu vietas ir daudz nopietnāka problēma par virspusēju rūsu.

Cik ilgā laikā jāveic atkārtotā pārbaude?
Ja pamatpārbaudē piešķirts vērtējums "2", defekti jānovērš un atkārtotā pārbaude jāveic ne vēlāk kā 30 dienu laikā.