Kas ir diabēts, un kā ar to sadzīvot ikdienā?

Pēc Pasaules veselības organizācijas datiem, bērnu skaits ar lieko svaru pēdējo 30 gadu laikā ir divkāršojies, pusaudžu – trīskāršojies. Bērniem, kam ir liekais svars pirmspubertātes laikā, saglabājas lielāks risks liekam svaram arī pieaugušā vecumā.

Diabēta veidi

2. tipa cukura diabēts ir hronisks metabols izmaiņu stāvoklis, kam raksturīga insulīna rezistence un traucējumi aizkuņģa dziedzerī, tādējādi paaugstinot cukura līmeni asinīs. Šī tipa diabēts ir saistīts ar mazkustīgu dzīvesveidu, mainītu vielmaiņu un palielina sirds un asinsvadu slimību risku, kas var samazināt dzīves kvalitāti un ilgumu. Tas var iet roku rokā ādas problēmām, prasot īpašu kopšanu. Augstais glikozes līmenis traucē barības vielu piegādi ādai, samazina barjerfunkciju, un rodas smagi ādas bojājumi.

Mūsdienās arvien vairāk tiek izstrādāti produkti tieši pacientiem ar cukura diabētu.  Piemēram, Eucerin, piedāvā krēmu līniju, kas paredzēti tieši sausas, raupjas un kairinātas ādas kopšanai, atbrīvojot no niezes, mitrinot un barojot visus ādas slāņus ar vajadzīgajiem lipīdiem.

2. tipa diabēts neparādās pēkšņi – tas ir pakāpenisks process. Sākotnēji ir pirmsdiabēta stāvoklis, kurā atrodas 90 procenti populācijas. Šo stāvokli  var mazināt un veiksmīgi kontrolēt ar pareizu dzīvesveidu.

1. tipa diabēts ir tikai 10–15 procentiem kopējā pacientu skaita. Ar 1. tipa diabētu parasti slimo bērni un jaunieši. Tas rodas no kādas traumas vai ģenētiskas problēmas, kā rezultātā aizkuņģa dziedzeris nesaražo pietiekami daudz insulīna. Slimības ārstēšanai izmanto injekcijas.

Gestācijas diabēts ir glikozes tolerances traucējumi, kas rodas grūtniecības laikā. Riska faktori ir sievietēm ar ķermeņa masas indeksu virs 30, policistisko olnīcu sindromu, daudzaugļu grūtniecību, 2. tipa diabētu ģimenē un abortu un priekšlaicīgu dzemdību gadījumā.

Pazīmes, kas var liecināt par cukura diabētu

• Tieksme uz saldumiem un miltu izstrādājumiem
• Pastāvīga izsalkuma sajūta
• Pastiprināta vēdera pūšanās un gāzu veidošanās
• Bieža miegainība un nogurums
• Sāta sajūtas trūkums
• Sēnīšu slimības
• Augsts holesterīna un cukura līmenis asinīs
• Sāpes locītavās
• Akne uz sejas
• Bieža vajadzība apmeklēt tualeti

Komplikācijas nekontrolētam cukura diabētam

• Sirds un asinsvadu slimības
• Tādas acu slimības kā retinopātija
• Nervu bojājumi
• Nieru slimības
• Kuņģa un zarnu trakta traucējumi
• Urinācijas problēmas
• Grūtniecības komplikācijas
• Ievainojumu nedzīšana

Ieteikumi, kā izvairīties no cukura diabēta un kontrolēt to

1. Regulāras fiziskas aktivitātes vidēji 30 minūtes dienā vai vismaz 3 stundas nedēļā vidējas intensitātes treniņi. Vidējas intensitātes slodzes laikā iespējams sarunāties un pulss sasniedz 50–75 procentus no maksimālā. Vidējas intensitātes slodze ir vidēji ātra iešana, intensīva logu mazgāšana, riteņbraukšana ar ātrumu virs 20 km/h un slodze uz velotrenažiera. Viegla pastaiga, rotaļāšanās ar suni vai drēbju karināšana nav pieskaitāma pie vidējas intensitātes slodzes.
2. Svara kontrole, kuras pamatā ir uzturs. Ogļhidrātiem ir vislielākā ietekme uz glikēmijas līmeņa izmaiņām, tāpēc tiem ir jāpievērš vislielākā uzmanība. Būtisks ir ne tikai uzņemtais daudzums, bet arī struktūra un kvalitāte. Ogļhidrātus drīkst ēst kontrolēti. Uzņemto tauku daudzums ir jāsamazina un jānodrošina to kvalitāte. Jāēd  tādi produkti kā zivis, avokado un rieksti. Piesātinātie tauki ir liela riska grupa cukura diabēta pacientiem. Uzņemtajām olbaltumvielām ir jābūt vidēji 0.8 gramiem uz vienu kilogramu cilvēka masas. Nav nepieciešami lieli ierobežojumi, vien jāievēro princips, ka olbaltumvielas ir vidēji 20 procentu no kopējā enerģijas daudzuma.
3. Atteikšanās no smēķēšanas un alkohola. Alkohols aknās samazina cukura kontroles mehānisma darbību, kas nosaka glikozes sintezēšanu starp ēdienreizēm un naktī.
4. Depresijas kontrole. Depresija var izpausties kā interešu zudums, nomāktība, enerģijas trūkums, miega traucējumi, apetītes izmaiņas u. c.
5. Spiediena kontrole, veidojot dienasgrāmatu.