Latvijā pieejamās rudens veltes, kas vairos Tavu skaistumu un veselību!

Rudentiņš – bagāts taču!

Skaidrs, ka vitamīniem un minerālvielām visbagātākie ir sezonas augļi un dārzeņi, kad tie tiek ievākti un ir gatavi, tādēļ – nu, kad tad vēl, ja ne rudenī!

Zināšanai: Par sezonas dārzeņiem un augļiem uzskata tos, kas attiecīgajā periodā aug zem klajas debess vai neapkurināmā siltumnīcā un var tikt novākti rudenī, kā arī tos, kas, pateicoties ilgstošai uzglabājamībai, ir lietojami līdz pat jaunajam gadam un vēl ilgāk.

Augļi un dārzeņi – vislabāk lietojami svaigi!

Tā kā augļos un dārzeņos, glabājot tos dažādos veidos un apstrādājot, pirmie un vislielākā apjomā iet zudumā vitamīni –  kamēr vien var – uzturā jālieto svaigi.  

Ir vērts veidot krājumus ziemai

Rudenī ievāktai ražai vitamīnu vērtība līdz pavasarim samazinās no 40 līdz 100%, tomēr – dārzeņos un augļos arī tad saglabājas daudz kā vērtīga – gan minerālvielas, gan dabīgā augu krāsviela (krāsu pigmenti) – dažādie karotinoīdi (alfa un beta karotīni, likopēns, luteīns, zeaksantīns), gan šķiedrvielas (piemēram, pektīns, kam ir liela nozīme asins cukura līmeņa stabilizēšanā), fermenti u.c. Tādēļ – jāgādā krājumi! Jo bioloģiski tīrākā vidē audzēti, jo būs vērtīgāki un veselīgāki. Ja nav izauguši pašu dārzā, ir vērts iegādāt no Latvijas bioloģisko saimniecību zemniekiem.

Noskaidrots optimālais dārzeņu daudzums, kas jāapēd katru dienu

Sakņveida dārzeņi – burkāni, bietes, kāļi, rutki, selerijas saknes u.c. – organismā nodrošina sārmainu vidi, kur tāda ir nepieciešama, bet dārzeņos esošās šķiedrvielas attīra zarnu traktu un kalpo kā prebiotiķi – veselam organismam raksturīgās zarnu mikrofloras barības vielas.

Zināms, ka labi "paēdusi", zarnu mikroflora tālāk rūpēsies par mūsu imunitāti kopumā. Tādēļ katru dienu būtu jāapēd ap 500 gramu dārzeņu svaigā veidā. 

Augļi – perfekts saldumu aizvietotājs

Augļi dod daudz dažādu vitamīnu, antioksidantu, vērtīgās šķiedrvielas, kā arī ar augļiem mēs uzņemam minerālvielām bagātu ūdeni, kas kopumā ir būtiski vielmaiņas stimulēšanai, tādēļ dienā ieteicams apēst 200 – 300 g augļu. Turklāt augļiem – salīdzinoši ar citiem saldiem kārumiem – šokolādi, zefīriem un smalkmaizītēm, ir ievērojami zemāks kaloriju daudzums.

Kādēļ nav peļama doma sasaldēt zaļumus?

Dārzeņi un zaļumi, kas vai nu vēlīni atrodami dārzā (pētersīļi ir īpaši izturīgi) vai glabājas saldētavā, ir bagāti ar hlorofilu. Hlorofils ir augu zaļais pigments, kas palīdz šūnās vēl sasmelties sauli.

Dabīgie antioksidanti palīdz cīņā pret vīrusiem

Ķiploki, mārrutki, dzērvenes, brūklenes u.c. dabīgie antioksidanti palīdz organismam cīnīties pret tiem vīrusiem, kas nevar vien nociesties, lai sāktu pirmo aukstās sezonas uzbrukumu.

Rudens un grūtsirdība? Kā tajā neieslīgt?

Glābiņu no grūtsirdības nevajadzētu meklēt neveselīgās maltītēs, bet aktīvi doties dabā un izbaudīt visu, ko rudens savā krāšņumā piedāvā – garas pastaigas pa krāsainu lapu piebirušu mežu vai parku, pārgājienus, izbraukumus ar velosipēdu, saelpoties svaigo, dzestro gaisu un priecāties par dzīvi!

Vērtīga piebilde

Tiem, kas uzskata, ka vitamīnus vienkāršāk nopirkt aptiekā – protams, labāk tā, nekā nemaz, tomēr jāņem vērā, ka organisms daudz atsaucīgāk uzņem vitamīnus, kas ir "iepakoti" to dabīgajā izcelsmes vietā – tātad neatrauti no produkta, kurā tie mājo. Tā kā  tiek uzskatīts, ka organisms absorbē ap 50 – 70% laboratorijās radīto vitamīnu, vislabāk par to devām un lietošanu konsultēties ar savu ārstu vai uztura speciālistu.

Raksts tapis sadarbībā ar "Euroaptieka"! Konsultēja "Capital Clinic Riga" un VC4 Bērnu veselības centra uztura speciāliste Baiba Grīnberga.