Eiropas sieviešu čempionāta pēcgarša: ātrās svinības pārvērtās par kārtējo rūgto pieredzi
Ar Beļģijas sieviešu basketbola izlases benefici pagājušās nedēļas nogalē noslēdzās Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm, kurā Latvijas dāmas pēc spilgtas uzvaras pār titulēto Spāniju, aizvadīja divus bālus mačus un turnīru noslēdza priekšlaicīgi.
Starptautiskās basketbola federācijas (FIBA) sieviešu basketbola speciālista Pola Nilsena 27. jūnijā publicētajā izlašu novērtējuma rakstā Latvijas izlase novērtēta ar atzīmi C+. Spilgtākie citāti no apraksta par mūsu komandu noteikti varētu būt "pārāk ātras svinības", "noņemta kāja no pedāļa" un "kolektīvi slikti uzbruka."
Basketbola zinātāji piekritīs, ka vismaz divi no šiem citātiem varētu būt attiecināmi uz to, ko mēs redzējām basketbola laukumā.
Jāatgādina, ka pēc emocionālās izlases uzvaras pār Spāniju (67:63), sekoja divi sāpīgi zaudējumi pret mūsu svaru kategorijas komandām – Grieķiju (65:73) un Melnkalni (58:61).
Latvijas izlases galvenais treneris Gundars Vētra kopā ar saviem asistentiem Mārtiņu Zībartu un Ainaru Zvirgzdiņu Eiropas čempionātam izvēlējās 12 basketbolistes, kuras pārstāvēja mūsu valsti turnīrā, taču Latvijas izlase bija vienīgā starp visām komandām, kura izmantoja tik mazu spēlētāju rotāciju.
No 12 pieteiktajām basketbolistēm trīs – Vanesa Jasa, Marta Miščenko un Ketija Vihmane tā arī laukumā nedevās nevienā mačā. Vēl vairāk, ja Jasu (19) un Vihmani (22) vēl var uzskatīt par jaunām basketbolistēm ar skatu nākotnē, tad 196 centimetrus garā Miščenko (27) noteikti ir savā karjeras pilnbriedā. Trīs mačos izmantot deviņu spēlētāju rotāciju nav nekas neierasts, taču ar noteikumu, ka tiek gūti panākumi.
"Eiropas čempionātu var uzvarēt arī ar četrām ļoti labām basketbolistēm un Beļģijas izlase to ļoti spilgti pierādīja. Protams, ka situāciju nosaka, kādas spēlētājas ir treneru rīcībā. Uzskatu, ka treneris Vētra šoreiz kļūdījās ar savu padoto izvēli – gan Zībarts, gan Zvirgzdiņš ir bijuši galvenie treneri izlasē, tādēļ viņiem grūti ir piedāvāt svaigas idejas. Mums ir jauni un progresīvi sieviešu treneri, taču viņi palika Latvijā."
Savukārt basketbola kluba "TTT Rīga" galvenais treneris Mārtiņš Gulbis, kurš lieliski pazīst mūsu izlases basketbolistes, norāda, ka eksperimentus ar sastāva izvēli un rotācijām var veikt kvalifikācijas mačos un pārbaudes spēlēs, bet Eiropas čempionātā jāspēlē ir jau pārbaudītām vērtībām.
Latvijas izlase uz Telavivu devās ar divām spilgtām līderēm – Kitiju Laksu un Aneti Šteinbergu, kurām lieliski piebalsoja Aleksa Gulbe, bet par pamata saspēles vadītāju tika izraudzīta Ilze Jākobsone, kura šo pozīciju jau turnīra pirmajā mačā pamatoti zaudēja Ievai Pulverei.
Jēkobsones loma turnīrā samazinājās ar katru maču un, to noslēdzot, statistika no pirmās saspēles vadītājas pirms turnīra bija neizteiksmīga – vidēji 10 minūtēs 1,1 rezultatīva piespēle un 0 punkti. Visi četri Ilzes izmestie metieni grozā nelidojaun viņa turnīrā tā arī palika bez punktiem.
Šis noteikti varētu būt viens no iemesliem, kādēļ Latvijas izlasei turnīrs noslēdzās jau pēc apakšgrupas mačiem. Arī Pulveres stāsts nav tik rožains, kā gribētos – jā, Ieva spēja regulāri apgādāt partneres ar rezultatīvām piespēlēm (turnīrā 5,7 vidēji), taču pašai ar punktu gūšanu nesekmējās – vidēji 30,7 minūtēs viņai tikai 3,3 punkti (3/23 metienos no spēles).
"Svarīgs ir pārliecības jautājums un man īsti neiet kopā tas, ko redzēju pārbaudes spēlēs un Eiropas čempionātā. Jākobsone tika iespēlēta kā saspēles vadītāja un spēlēja daudz minūtes, taču svarīgajā turnīrā viņai ātri tika samazināta loma un kopumā viņa spēlēja maz. Ieva Pulvere nav īsti saspēles vadītāja pēc savas pozīcijas. Grūti pateikt, kādēļ tika pieņemts šāds lēmums."
Cienot Elīnas Babkinas lēmumu beigt basketbolistes karjeru, spekulēt par viņas lomu izlasē, ir bezjēdzīgi.
Ja mūsu līderēm – Šteinbergai (19,3), Laksai (15,7) un Gulbei (11,3) ar punktu gūšanu problēmas kopumā nebija un šis trio ir starp turnīra labākajiem līderu trio ar 46,3 punktiem, atpaliekot tikai no Slovēnijas līderēm (Oblaka,Friskoveca un Liseca kopā guva 46,7 punktus) un jaunajām Eiropas čempionēm beļģietēm (Mēsemana, Vanlū un Linkensa – 49,7), tad mūsu ceturtā rezultatīvākā ar vidēji 6 gūtiem punktiem ir uz agresīviem caurgājieniem tendētā Kate Vilka, kura gandrīz pusi no saviem 18 gūtajiem punktiem trīs mačos ir guvusi ar soda metieniem (8).
Pēc tam seko maz izmantotā Katrīne Pīlābere ar vidēji 4 punktiem. Spēlējot ar mazu rotāciju un punktus regulāri gūstot tikai trim spēlētājām, Latvijas izlase kļuva par vieglu mērķi treneru taktiskām viltībām. Ja vēl ņem vērā, ka arī mūsu līderēm uzbrukumā ir savas vājās vietas (Laksas spēle ar bumbu, Šteinberga uz tālmetienu līnijas, Gulbe tālāk no groza), tad atšifrēt mūsu uzbrukumus turnīra gaitā kļuva arvien vieglāks uzdevums.
"Pietrūka ieroči uzbrukumā. Arī Laksas arsenāls nav ļoti plašs – viņai ir jārada iespējas tikt pie brīviem metieniem, taču viņa nav spēlētāja, kura pati var radīt sev iespējas", secina Krūmiņš.
Pieredzējušajam trenerim piekrīt arī jaunākais kolēģis Gulbis, norādot, ka Latvijas izlases trumpji ir visiem zināmi. "Mūsu uzbrukumiem bieži nebija iestrādāti, tādēļ reti tikām pie brīviem metieniem. Kopumā uzskatu, ka Kitija Laksa aizvadīja labu turnīru, bet Anete, lai arī bieži bija bīstama, tomēr varēja nospēlēt labāk," mūsu līderu sniegumu vērtē Gulbis.
Līdz ar sasniegto rezultātu, Latvijas izlasei secen iet 2024. gada Parīzes olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrs.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
