Bezsamaņa, asaras un cīņa līdz pēdējam – fenomenālākie olimpiskie finiši

Astoņas operācijas, milzīgas sāpes un 65 tūkstošu cilvēku gaviles

Barselonas olimpiskajās spēlēs 1992. gadā Lielbritānijas 400 metru skrējējs Dereks Redmons (Derek Redmond), par spīti daudzajiem savainojumiem un astoņām (!!!) operācijām, bija labā formā un gatavs cīnīties par zeltu. 1988. gadā Seulā Redmons nelaimīgi bija spiests izstāties 90 sekundes pirms sacensību sākuma, jo savainoja cirksni. Skrējējs bija gatavs reabilitēties par neveiksmi, taču liktenis atkal izspēlēja ļaunu joku.

Distances vidusdaļā Redmons atkal nelaimīgi sarāva cirksni, taču ar lielām sāpēm sejā negrasījās padoties – viņš bija apņēmības pilns pabeigt iesākto. Pie Lielbritānijas sportista skrejceļā devās viņa tēvs, uzmundrinot un atbalstot savu atvasi. Ar asarām, kliegšanu un milzīgām sāpēm Redmons veica pēdējos simts distances metrus. 65 tūkstoši skatītāju Barselonas stadionā gavilēja skrējējam, kas deva spēkus Redmonam paveikt brīnumu!  Atlēts parādīja izcilu sportisko garu, neskatoties uz fiziskajām sāpēm un karjeras nelaimēm.

Streipuļojot, pēdējiem spēkiem, muskuļu sāpēm un uz mediķu rokām

Losandželosā 1984. gada olimpiādē savu debiju piedzīvoja sieviešu maratons un tas skatītājiem nelika vilties – tajā visa pasaules dzīvoja īstu trilleri. Šveiciešu maratona skrējēja Gabriela Andersena-Šīsa (Gabriela Andersen-Schiess) 42 kilometru skrējienā piedzīvoja īstas šausmas – viņai sākās organisma atūdeņošās un muskuļu krampji. Andersena-Šīsa sacīja, ka viņa un pārējās dalībnieces vēlējās pierādīt Starptautiskai Olimpiskajai komitejai (SOK), ka dāmām ir pa spēkam pieveikt garo distanci.

Maratona sākumā viss ritēja pēc sportistes plāna, taču pēc tam lielais karstums Losandželosā sāka darīt savu. Skrējēja cīnījās ar sevi un sāpēm, turpinādama 42 kilometrus garo distanci. Par nelaimi šveiciete paskrēja garām pēdējam ūdens uzņemšanas punktam, kas visu vēl vairāk sarežģīja. Tuvojoties olimpiskajam stadionam, Andersena-Šīsa vairs gandrīz nejuta savu ķermeni. "Galvā zināju, kas jādara, bet manas kājas vairs nestrādāja," zīmīgo brīdi atceras sportiste. Tomēr skrējēja gribēja pabeigt visu laiku pirmo sieviešu maratonu olimpiskajās spēlēs un viņa to izdarīja. Streipuļojot, ar pēdējiem spēkiem un skatītāju milzīgi atbalstīta skrējēja paveica šķietami neticamo – šķērsoja finiša līniju. Pēc tam skrējēji mediķi uz rokām aiznesa uz ātrās palīdzības mašīnu.

Rio karstums, bezsamaņa un "apkakāšanās"

Īstu sportisko garu un cīnīšanos līdz galam Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs šogad nodemonstrēja franču soļotājs Johans Dinizs (Yohann Diniz). Sportists 50 kilometru distances laikā "atslēdzās" un "apkakājās", tomēr prata pieveikt smago trasi. Dinizu pirms sacensībām uzskatīja par vienu no galvenajiem favorītiem triumfam Rio, turklāt francūzim pieder pasaules rekords 50 kilometru soļošanas distancē.

Sacensību dienā Brazīlijas lielākajā pilsētā gaiss uzsila līdz 27 grādiem, taču jāatceras, ka Dienvidamerikā valda tropiskais klimats, kas padara gaisu mitru un grūti elpojamu. Iespējams, tas bija iemesls, kāpēc 38 gadus vecajam un titulētajam soļotājam olimpiskās spēles izvērtās par īstu murgu.

Distanci franču sportists uzsāka ļoti labi un pirmos 15 kilometrus pavadīja vadībā, taču Dinizu piemeklēja vēdera problēmas. Neskatoties uz "šmuci",  viņš turpināja cīņu ar garo distanci. Lai gan francūzis uz mirkli apstājās un ievilka elpu, tomēr viņš palika līderpozīcijās. Pie 35 kilometra Dinizs pēkšņi "sabruka" uz asfalta. Pēc kritiena sportists atkal atpūtās, taču atteicās izstāties un turpināja cīņu ar sevi un distanci. Ar pēdējiem spēkiem Dinizs spēja šķērsot finiša līniju. Francūzis divreiz distancē bija apstājies uz vairākām minūtēm, tomēr tas netraucēja viņam izcīnīt ASTOTO vietu! Tūdaļ pēc finiša Dinizu iesēdināja ratiņkrēslā un aizveda uz slimnīcu.