Deviņi iemesli, kāpēc skriet ir veselīgi!

Skriešana paaugstina sirds un asinsrites darbību, jo skriešanas laikā notiek vistiešākā sirdsmuskuļu trenēšana. Tas nozīmē, ka sirds kļūst stiprāka un spēcīgāka.

Paaugstinās skābekļa ietilpība asinīs. Trenēta sirds viena cikla laikā "izdzenā" daudz vairāk asiņu nekā treniņā. Ja palielinās asinsrite – palielinās skābekļa apmaiņa. Pie visiem orgāniem nonāk vairāk asiņu, kuras ir bagātinātas ar skābekli un barojošām vielām.

Skriešana ir lielisks veids, lai cīnītos ar saspringumu. Lai tiktu vaļā no stresa un noguruma, vajag kārtīgi izsvīst, un skriešana lieliski tiek galā ar šo uzdevumu!

Lielas slodzes laikā asinīs tiek izstrādāts īpašs hormons – endorfīns. Šo hormonu sauc arī par " laimes hormonu ". Kad šī hormona koncentrācija asinīs pakāpinās, cilvēks izjūt vieglu endorfīna sajūtu. Pateicoties tai, pazūd depresija.

Paaugstinās prāta aktivitāte. Skrējiena laikā bieži vien prātā ienāk kādas problēmas atrisināšanas veidi. Aktīvā treniņa laikā asinīs pieplūst skābeklis un paaugstinās vielmaiņa, sakarā ar šiem procesiem aktīvi sāk funkcionēt centrālā nervu sistēma, tātad arī smadzenes!

Sistemātiski skriešanas treniņi uzlabo imunitāti, tas tāpēc, jo treniņa laikā asinīs palielinās eritrocīti un hemoglobīns. Skriešanas slodzes laikā asinīs pazeminās holesterīns, samazinās izsalkuma sajūta un uzlabojas zarnu darbība.

Skriet var jebkurā dienas laikā. Tā kā no rītiem, kad asinīs paaugstinās hormonu daudzums, skriešana būs dabisks veids vingrinājumiem, kas palīdzēs organismam atgriezties harmonijas stāvoklī. Ja nodosies skriešanai vakarā, pēc darba dienas, tad tu tiksi vaļā no spriedzes, atslābināsies, uzlādēsies ar enerģiju, tiksi vaļā no izsalkuma sajūtas un gulēsi saldā miegā!

Zinātnieku pētījumi pierādīja, ka skriešanas laikā notiek daļēja aknu audu reģenerācija. Kā arī notiek labvēlīga ietekme uz nierēm. Skriešanas laikā no tām tiek noņemta slodze, kas noved to funkcionēšanas uzlabošanai.