FOTO: pie viena galda ar olimpiešiem jeb ko Rio ēd atlēti
Mīlestība iet caur vēderu, paēdis cilvēks – laimīgs cilvēks, paēdušais izsalkušo nesaprot. Ēdiens mūsu folklorā ieņem vienu no būtiskākajām lomām līdzās mīlestībai un darba tikumam. Sportistu mīlestības vairumā gadījumu gaidīja viņus mājās, bet bez ēšanas iztikt gan nevarēja. Ko tad visas pasaules labākie atlēti ēda, kamēr atradās Olimpiskajā ciematā? Ar savu pusdienu pieredzi pie viena galda ar olimpiešiem dalās LNT sporta žurnālists Edgars Barbaks.
Olimpiskajā ciematā vienlaikus dzīvo ap 10 000 cilvēku, kas nozīmē, ka – lai visus paēdinātu, jābūt gan daudz ēdiena, gan vietai, kur ēst. Tieši tam arī domāta Olimpiskā ciemata ēdnīca ar gariem galdiem, turklāt 24 stundu darba laiku. Bieži vien ir tā, ka, atbraucot no sacensībām, kas notikušas vakarā, ēst negribas vēl vairākas stundas, bet, lai pēc tam nebūtu jāmokās badā, sportisti uz šejieni var nākt katrā laikā.
Uzreiz jāsaka, ka šī nav vieta, kur izbaudīt kulinārijas meistardarbus. Šī ir vieta, kur paēst. Sportisti jau it kā nav izvēlīga tauta, tomēr ar Londonu nevarot pat salīdzināt. Varbūt arī nevajag, te daudz ko nevar salīdzināt ar Londonu.
Ēdiens, kā jau sportistiem, pārsvarā gaļa un dažāda veida nūdeles un makaroni.
Pavāri centušies, lai būtu pārstāvētas dažādu valstu virtuves. Tomēr nevar teikt, ka kaut kas būtu ļoti specifisks.
Vēl viena nianse – ēdiena izvēle visu Olimpisko spēļu laikā gandrīz nemainās.
Austrumu virtuve – diezgan asas nūdeles un pelmeņi.
Nav jau tā, ka sportisti neēd picu.
Sportistu maize – makaroni.
Ja gribas ko asāku, ir vesela bļoda ar čili un citām garšvielām, ko var bērt virsū pēc sirds patikas.
Tepat arī itāliskais oregano un tik latviskie apceptie ķiploki.
Uzkodās klasika – lasis, šķiņķis, siers.
Salātu bija ļoti maz, izvēle – vāja, bet sportisti joko, ka zāli ēd tikai govis.
Rieksti un graudi – brokastīm.
Dedzinot katru dienu tūkstošiem kaloriju, par kēksiņu nevienam nevajag satraukties.
Deserta krēms ar laima garšu.
Augļu izvēle gana liela, bet jūtu līdzi tiem, kam vienīgais iespaids par Brazīlijā pieejamajiem augļiem ir no Olimpiskā ciemata. Mazajos ielu tirdziņos, kas Rio ir ļoti populāri, garšas ir pavisam citas.
Lai arī Brazīlija nereti mums asociējas ar vienu no kafijas valstīm, esot šeit, rodas sajūta, ka šo dzērienu te dzer mazāk nekā Latvijā.
Un, protams, lielā sponsora ledusskapis. "Nekomerciālo" spēļu līgumi paredz, ka visās olimpiskajās būvēs un spēļu norises vietās tiek tirgoti vai dalīti tikai vienas kompānijas dzērieni.
Šis, pēc izskata mazliet dīvainais veidojums, bija arī viens no garšīgākajiem – rieksti un rozīnes ar jogurtu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
