Latviete Rio olimpiskajā sirdī: Kad veicu pārskaitījumu par aviobiļeti, trīcēja rokas
Pirms Riodežaneiro olimpisko spēļu sākuma šā vērienīgā sporta notikuma organizatori aicināja cilvēkus pieteikties par brīvprātīgajiem palīgiem un piedalīties olimpiādes tapšanā.
Portālam Skaties.lv izdevās sazināties ar enerģisko rīdzinieci Signi Bulavu, kura devās uz Rio kā brīvprātīgā un labprāt padalījās savos iespaidos par aizvadītajām divām nedēļām 31. Vasaras olimpiskajās spēlēs.
Kāpēc nolēmi doties kā brīvprātīgā uz Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm?
Vienmēr ir gribējies piedalīties lielos un nozīmīgos pasākumos. Manā kontā ir viens no Rīgas maratoniem, Pasaules koru olimpiāde, vairāki jauniešu Eiropas čempionāti basketbolā, kā arī Eurobasket 2015. Pašai ar sportu diez vai izdotos nokļūt līdz olimpiādei, tāpēc brīvprātīgais darbs ir lieliska iespēja būt daļai no tā visa un piedzīvot notikumus dzīvē. Uz Rio spēlēm izlēmu doties, skatoties Londonas spēļu atklāšanas ceremoniju mājās uz dīvāna. Toreiz tā vienkārši ienāca prātā doma, kāpēc es tur neesmu. Tad sāku "guglēt", kur būs nākamās spēles, un informāciju par brīvprātīgajiem.
Cik ilgi Tu mēroji ceļu līdz Rio un cik tas izmaksāja?
Šajās spēlēs brīvprātīgajem bija nepieciešams pašam apmaksāt gan nokļūšanu līdz Rio, gan dzīvošanu, tas bija skaidrs jau piesakoties spēlēm, tāpēc laikus sāku krāt naudiņu visam. Nekad nebiju pati plānojusi ceļojumu, braukusi uz ārzemēm viena un noteikti ne tik tālu, tāpēc pats plānošanas process un biļešu pirkšana bija viens piedzīvojums. Kad veicu pārskaitījumu par avio biļeti, rokas nedaudz trīcēja. Pašiem bija jāveic arī visas rezervācijas. Summas svārstījās no 700 līdz gandrīz 2000 eiro, kā kuram sanāca.
Mans ceļš uz Rio bija Rīga-Amsterdama-Madride-Sao Paulo-Rio, kas kopā aizņēma apmēram divas dienas, ņemot vērā laika atšķirības. Nakts Amsterdamas lidostā bija grūta, jo bija jāsargā koferis un pārējās mantas tik ar divām rokām un divām kājām, tāpēc miegs īsti nebija opcija. Pirmo reizi lidoju pāri okeānam, ja neskaita dažu tūkstošu kilometru augstumu, tad nejutu lielu atšķirību no tālu ceļu mērošanas ar autobusu, tāpēc nakts lidmašīnā bija tas, kas vajadzīgs, lai izgulētos un nejustu tā saucamo "jet leg". Atpakaļceļš būs neaudz grūtāks un garāks. Droši vien tāpēc, ka meklēju lētos lidojumus un šobrīd, kad visi dodas prom no Rio, veikt kādu reisu maiņu ir neiespējami vai dārgi, tāpēc ir, kā ir. Ar sakostiem zobiem izturēšu un būšu ļoti priecīga nokļūt mājās!
Kas ietilpa Tavos darba pienākumos? Kāda bija Tava dienas kārtība?
Mans amats bija Dopinga kontroles pavadonis. Mans grafiks bija kopumā 15 darba dienas. Pienākumos ietilpa sportista sameklēšana, informēšana par nepieciešamo pārbaudi un pavadīšana līdz dopinga centram,ciematā. Informēšana parasti notiek sportistu apartamentos. Ja gadījumā sportists vēlas iet brokastīs pirms pārbaudes, tad es pavadu viņu tur un pie reizes pati paēdu brokastis nedaudz eiropiskā stilā. Mums, brīvprātīgajiem un darbiniekiem, bija paredzēta cita ēdnīca, kur tika dots brazīļu ēdiens, bet sportistiem bija daudz lielāka izvēle, tapēc iet brokastīs ar sportistu bija patīkama pārmaiņa.
Olimpiskajā ciematā tiek pārbaudīti daudz vairāk sportistu nekā spēļu un treniņu arēnās, tāpēc darbs bija dinamisks – atved vienu sportistu, ej pakaļ nākamajam. Savukārt spēļu arēnās var būt tikai viens sportists, kas jāpavada. Un, tad sanāk sekot sportistam cauri visām mediju zonām un preses konferencēm un gaidīt, kad beigsies "pašiņu" taisīšanas maratons.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Raksturo Rio olimpisko ciematiņu!
Ciematā ir apmēram 30 ēkas, kuras ir sadalītas pa grupām, šeit to sauc par condomnium. Katrai grupai ir nosaukums – kāds Rio pilsētai raksturīgs objekts, piemēram, Pão de Açúcar (Cukura kalns) . Ciematā nepārtraukti ir rosība, kāds kaut kur dodas, kāds skrien vai soļo pa teritoriju, citi sportisti pārvietojas ar velosipēdiem. Dažām delegācijām bija savi velosipēdi valsts krāsās. Visas delegāciju ēkas ir rotātas ar karogiem, dažām mājām ir vairāk dažādu karogu nekā citām. Lielajām delegācijām ir visa ēka viņu rīcībā. Manā darbā karogi bija ļoti noderīgi, lai vieglāk orientētos un aizietu uz īsto ēku, kad meklēju kādu sportistu. Viscaur teritorijai ir strūklakas, tiltiņi, sporta laukumi, atpūtas zonas ar galdiem un soliem. Karstās dienās sportisti veldzējas baseinos, kuri ir katrā ēku grupā.
Pa ciematu braukā apkārt autobusi, lai nokļūtu no viena gala uz otru. Es labprāt gāju ar kājām, ja nu gadījumā sanāk saskrieties ar kādu sportistu, ar kuru ļoti gribējās saskrieties. Diemžēl tas neizdevās, bet tas lai paliek nākamai reizei.
Vai sanāca arī iziet Rio ielās atpūsties? Kāda situācija valda ielās? Vai tiešām ir tik traki, ka apzog uz līdzenas vietas?
Jā, vienreiz saņēmāmies un izgājām atpūsties. Vietējo un citu zinātāju padomu vadītas mērķējām uz Lapa rajonu. Tas ir tas rajons, kur atrodas slavenās akvedukta arkas un Selarona kāpnes. Situācija tur ir tāda, ka nav vietas, kur apgriezties! Atradām vienu ielu, kur bija pārpildīts gan iekšā, gan ārā. Bet tas pieder pie lietas, mūzika skan visās malās un uzmanības no brazīļu vīriešiem netrūka. Svarīgi ir sargāt sevi un savas mantas un nepalikt vienam nezināmā vietā. Ar dzīvokļa biedreni norunājām, ka iziesim kopā un atnāksim mājās kopā, lai nesanāk nepatikšanas.
Dzīvojam vienā no drošākajiem rajoniem, tāpēc laimīgi izsprukām sveikā no bīstamām un nepatīkamām situācijām, kaut arī bieži sanāca mājās atnākt tumsā vieniem pašiem. Problēmas rodas, ja iemaldās favelu vai tamlīdzīgos rajonos viens pats, bet no tā var izvairīties. Tāpēc ir pārspīlēti saistīt šo pilsētu ar ārkārtīgi lielu noziedzību. Bet, varbūt, es tā varu teikt tikai tāpēc, ka spēļu laikā bija pastiprināta drošība olimpisko vietu tuvumā, bieži nācās iet garām armijas vīriem ar lieliem ieročiem rokās.
Ko Tu esi ieguvusi, darbojoties kā brīvprātīgā šajās Rio olimpiskajās spēlēs?
Esmu ieguvusi ļoti daudz. Dažādas materiālas lietas – Swatch pulkstenis ar spēļu simboliem, pilnu apģērba komplektu, no kura, visticamāk, vēl kādreiz tiks lietoti apavi, zeķītes un vējjaka. Piemiņai akreditācija un nozīmītes, kuras pievienot kolekcijai. Jaunas zināšanas par to, kā darbojas dopinga kontrole. Taču vissvarīgākais, spēļu ieguvums ir tā pieredze, būšana šeit, visa redzēšana un iepazītie cilvēki. Lai gan no citādāka skata punkta, bet varu teikt – jā, es piedalījos olimpiskajās spēlēs!
