"Parādīt liktenim vidējo pirkstu" – aklais alpīnists Duftons uzkāpj Velna tornī
Brits Džesijs Duftons nesen, 39 gadu vecumā, kļuva par pirmo aklo alpīnistu, kuram izdevies pieveikt 152 metrus garo distanci Velna tornī – Matadoras klintī Vaiomingā. Iecērtot klintī mazus metāla gabalus stabilitātei, ar sievas balsi austiņās Duftons uz klints virsmas bija vienatnē.
Duftons piedzima ar deģeneratīvu acu slimību, viņš ir akls un var redzēt tikai mirgojošas gaismas, bet tas nenozīmē, ka alpīnists neapzinājās, cik augstu viņš atradās "brīvajā kāpienā" Matadorā, kas tautā tiek dēvēta par Velna torni.
"Es neteiktu, ka es biju nobijies. Pārguris? Jā. Pārbijies? Ne īpaši," viņš skaidro.
Lai gan viņš sāka kāpt jau divu gadu vecumā kopā ar tēvu, 11 gadu vecumā Duftonam bija saglabājusies tikai 20% redzes. Līdz šim viņa redze ir kļuvusi tikai sliktāka, un tagad, 39 gadu vecumā, Duftons uztver tikai gaismas laukumus, saglabājot aptuveni 1% redzes.
We'll be raising funds for @CalderValleySRT at the #hebdenbridge screening of this year's #BritRockFilmTour on Nov 12th. The amazing @JesseDufton will also be on stage for some live Q n A. Tix – https://t.co/vXYKgB0FdJ pic.twitter.com/0sg7s6rclw
— BritRock Films (@Al_Lee) October 30, 2024
Viņš ir kļuvis par pirmo aklo alpīnistu, kurš Marokas Lesera Atlasa kalnos izveidojis vairāku kāpņu maršrutu uz 90 metru garas klints.
"Mans baiļu līmenis tagad ir vairāk saistīts ar briesmām tā, kā es tās uztveru. Ja esmu augstu, bet kāpšana ir viegla un man ir daudz aprīkojuma, es neesmu stresa stāvoklī. Es esmu saspringts tikai tad, kad domāju, ka nokritīšu, un vēl vairāk esmu saspringts, ja aprīkojums nav labs," atzīst klinšu kāpējs.
Matadoru Duftons un viņa sieva pieveica dienas laikā. Viņš ir pirmais aklais alpīnists, kam šis ir izdevies.
Duftons atzīst, ka Matadora bija grūtākais ceļš, kādu aklais alpīnists ir veicis.
Taču tā vietā, lai ļautu redzes trūkumam sevi ierobežot, Duftons turpina kāpt iespaidīgās un tehniski sarežģītās klintīs, lai, kā viņš saka, "parādītu liktenim vidējo pirkstu".
"Es nevēlos, lai mans ģenētiskais liktenis nosaka manas dzīves izvēles," viņš saka, piebilstot, ka "ceļa šķērsošana, dodoties uz biroju, ir daudz bīstamāka, jo automašīnas es neredzu. Es viņus nekontrolēju, tikai dzirdu. Tā vienā mirklī tu vari nomirt."
Duftons stāsta, ka, kāpjot Matadorā, viņš vairākas reizes piedzīvoja nokrita, taču "tas nebija nekas traks" iepriekšējās sagatavošanās un seku mazināšanas metožu dēļ.
Viņa sieva piebilst: "Es pati kāpju vairāk nekā 20 gadus un kāpju pienācīgā līmenī, bet tomēr dažas klintis, kur viņš rāpjas… Tas ir neprāts."
"Ja jūs nekad neuzņematies nekādu risku, jūs sodāt sevi ar iespēju palaist kaut ko garām," uzskata Duftons.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
