Šodien Phjončhanā tiek atklātas Ziemas olimpiskās spēles

Phjončhanas olimpiskās spēles norisināsies līdz 25.februārim, sportistiem sadalot 102 medaļu komplektus 15 dažādos sporta veidos, turklāt pirmo reizi Ziemas Olimpiādē tiks izdalīti vairāk nekā simts godalgu komplekti. Sacensību programmā debitēs četras disciplīnas – "Big Air" snovbords, jaukto pāru sacensības kērlingā, masu starts ātrslidošanā un jaukto komandu sacīkstes kalnu slēpošanā. Kopumā šajā Olimpiādē piedalīsies 92 valstis, bet uz starta dosies teju 3000 sportisti.

Pirmo reizi kopš 1998.gada Nagano olimpiskajām spēlēm Ziemas olimpiskajās spēlēs nepiedalīsies Nacionālās hokeja līgas (NHL) spēlētāji, jo Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) nebija gatava maksāt par hokejistu transportēšanu un apdrošināšanu.

Tikmēr Latvijas delegāciju šajā Olimpiādē pārstāvēs 34 sportisti, bet vēl viens – bobsleja stūmējs Intars Dambis – sastāvā iekļauts kā rezervists, turklāt viņš olimpiskajā ciematā nemaz nedzīvos. Latvija būs pārstāvēta deviņos sporta veidos, bet komandā iekļauti 14 olimpiskie debitanti. Salīdzinot ar iepriekšējām Ziemas olimpiskajām spēlēm, delegācijas sastāvs ir mazākais kopš 1998.gada Nagano Olimpiādes, bet tam ir vienkāršs izskaidrojums – četrgades nozīmīgākajam forumam nav kvalificējusies Latvijas hokeja izlase, kas uzreiz palielina dalībnieku skaitu, jo hokeja komandā var pieteikt 25 spēlētājus.

Phjončhana par 2018.gada Ziemas olimpisko spēļu mājvietu tika izraudzīta 2011.gada jūlijā, Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) 123.Sesijā balsojumā pārliecinoši apsteidzot Vācijas pilsētu Minheni un Ansī pilsētu Francijā. Dienvidkorejā šī būs otrā Olimpiāde, jo 1988.gadā galvaspilsētā Seulā notika Vasaras olimpiskās spēles.

Latvija pie medaļām Ziemas olimpiskajās spēlēs tikusi jau trīs reizes pēc kārtas un nav pamata domāt, ka šoreiz paliksim bez godalgām. Kā galvenais favorīts uz cēlmetālu ir skeletonists Martins Dukurs, kurš 33 gadu vecumā, visticamāk, aizvadīs savu noslēdzošo Olimpiādi. Ja iepriekšējās divas olimpiskās spēles viņu varēja uzskatīt par galveno favorītu uz zeltu, šobrīd situācija ir citādāka, jo sezona latvietim bijusi kā pa viļņiem, Pasaules kausa kopvērtējumā samierinoties ar ceturto pozīciju, lai gan pirms tam viņš bija labākais astoņus gadus pēc kārtas.

Vankūveras un Soču olimpiskajās spēlēs M.Dukurs izcīnīja sudraba godalgas, allaž paliekot aiz mājinieku sportista – attiecīgi aiz Džona Montgomerija un Tretjakova. Arī šoreiz latvietim būs jāaizvada sīva cīņā ar mājinieku, jo pretī stāsies dienvidkorejietis Sunbins Juns, kurš turklāt pat izlaida pasaules čempionātu, lai tikai veiksmīgāk sagatavotos dzimtenē notiekošajai Olimpiādei. Pašreiz viņa izredzes iegūt zeltu ir lielākas nekā latvietim, bet M.Dukurs tik un tā uzskatāms par reālu medaļu pretendentu.

Latvija pamatoti var cerēt uz medaļu arī bobsleja sacensībās. Pirms četriem gadiem Melbārdis četriniekos ieguva sudrabu, kamēr divniekos – piekto vietu, bet pēc Zubkova un vēl viena krievu sportista Aleksandra Kasjanova diskvalifikācijām viņam vajadzētu iegūt attiecīgi zeltu un bronzu, tomēr oficiāli medaļu pārdalīšana nav notikusi. Laiks pēc Sočiem latviešiem bija veiksmīgs, jo 2015.gadā Melbārdis pamanījās izcīnīt pirmo vietu Pasaules kausa kopvērtējumā gan divniekos, gan četriniekos. Savukārt gadu vēlāk viņš lieliskā veidā izcīnīja zeltu pasaules čempionātā, lai gan latvietim bija tikai 19.starta numurs un pēc pirmā brauciena viņš bija devītais.

Par patīkamiem mirkļiem šajās olimpiskajās spēlēs centīsies parūpēties arī Latvijas vadošais biatlonists Andrejs Rastorgujevs. Iepriekšējā sezonā viņš pirmo reizi kāpa uz Pasaules kausa sacensību goda pjedestāla, izcīnot sudrabu Norvēģijā notikušā posma masu starta sacensībās, bet janvāra izskaņā viņš kļuva par Eiropas čempionu sprintā, nestartējot vairākiem augstākā līmeņa biatlonistiem. Līdz šim Rastorgujevam augstākā vieta olimpiskajās spēlēs ir devītā, ko viņš Sočos izcīnīja iedzīšanā.

Trīs olimpiskajās spēlēs pēc kārtas pie medaļām tikuši Latvijas kamaniņu braucēji. Par celmlauzi 2006.gadā Turīnā kļuva tagadējais izlases treneris Mārtiņš Rubenis, viņam kļūstot par pirmo, kurš kopš neatkarības atjaunošanas Latvijai sagādājis godalgu Ziemas Olimpiādē. Kopš tā laika maisam gals bija vaļā, jo 2010.gadā Vankūverā sudrabu ieguva divnieku ekipāža Andris un Juris Šici, bet četrus gadus vēlāk viņiem tika arī bronza. Sočos pie šāda kaluma godalgas stafetē tika arī Latvijas kamaniņu komanda, kurā bez Šiciem un Rubeņa startēja arī Elīza Tīruma (tagad Cauce).

Noteikti stafetē arī Phjončhanā no Latvijas komandas pamatoti var gaidīt medaļu, turklāt sezonas noslēdzošajā Pasaules kausa posmā, kas vienlaikus bija Eiropas čempionāts un kas notika Siguldā, izdevās iegūt bronzu, lai gan kopumā šajā sezonā vēl tikai reizi kāpa uz goda pjedestāla, gūstot otro vietu Oberhofā. Savukārt individuāli arī vislielākās cerības ir par brāļiem Šiciem, jo kungi un dāmas šosezon ar augstu stabilitāti nav priecējuši.

Phjončhanas olimpisko spēļu noslēguma ceremonija būs 25.februārī, bet nākamā Ziemas Olimpiāde notiks 2022.gadā Ķīnas galvaspilsētā Pekinā.