Steroīdi, pēdu slēpšana un kokteiļi – lielākie olimpisko spēļu dopinga skandāli

Pirms Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm sporta pasaulē uzvirmoja arī latviešu radītā Mildronāta vārds, kas dažiem atlētiem sagādāja milzu galvassāpes. Steroīdi, meli, pēdu slēpšana un iegāšana – olimpisko spēļu skaļākie aizliegto vielu skandāli.

Steroīdi, enerģijas atjaunotāji, koncentrēšanās spēju palielinātāji – tie ir populārākie "kokteiļi" sportistu vidū. Tomēr ne vienmēr dopings bijis tā klasiskajā nozīmē. Pirmais aizliegto vielu skandāls olimpisko spēļu vēsturē piedzīvots 1968. gadā, kad zviedru modernās pieccīņas sportists Hans Gunārs Liljenvāls pirms startiem bija izdzēris pāris alus. Viņam par to vēlāk atņēma izcīnīto bronzas godalgu.  Tāpat pirms Riodežaneiro olimpiādes sporta pasaulē uzvirmoja latviešu radītā Mildronāta nosaukums. Šis medikaments tika iekļauts aizliegto vielu sarakstā un patraucēja dažiem Krievijas izlases atlētiem piedalīties četrgades lielākajā sporta notikumā.

Septiņus gadus ilgi slēptās pēdas

Amerikāņu skrējēja Mariona Džounsa 2000. gada Sidnejas olimpiskajās spēlēs izcīnīja piecas medaļas, kļūstot par pirmo sieviete, kas to pratusi paveikt. Sportiste valdīja skrejceļā un neviens nevarēja viņu apturēt ne 100, ne 200 metru distancēs, taču septiņus gadus vēlāk atklājās skaudrā realitāte.

2007. gadā Džounsa stājās tiesas priekšā, kur vaļsirdīgi atzinās, ka Sidnejā bija lietojusi aizliegtos steroīdus, lai uzlabotu savu sniegumu. Septiņus gadus sportiste bija slēpusi un melojusi par dopinga lietošanu. Amerikāņu skrējējai ne tikai atņēma visas piecas izcīnītas olimpiskās medaļas, bet arī piesprieda 6 mēnešu cietumsodu par apzinātu melošanu lietas izmeklētājiem un tiesai.

100 metru sprinteri Benu Džonsonu speciāli iegāž dopingā un zaudē zeltu?

1988. gada Seulas olimpiskās spēles daudzu atmiņās paliks ar milzīgu skandālu. Kanādiešu sprinteri Benu Džonsonu, kuru tobrīd uzskatīja par planētas ātrāko vīru, pieķēra anabolisko steroīdu lietošanā. Džonsons ar rezultātu 9,79 Seulā ieguva zeltu, bet viņai to atņēma, taču sportists sacīja, ka ticis iegāzts.

Divas dienas pēc zelta medaļas izcīnīšanas medijos nonāca informācija, ka Džonsons bija lietojis dopingu. Bažas apstiprinājās – kanādiešu sprinterim asinīs bijuši anaboliskie steroīdi.  Sprinteris īsā brīdī olimpiskajā ciematā bija no varoņa kļuvis par izsmieklu. Kanāda nespēja pieņemt šādu apkaunojumu un uzreiz pēc incidenta aizsūtīja Džonsonu atpakaļ uz dzimteni.

Lai gan sportists atzinās, ka patiešām astoņus gadus bija lietojis dopingu, taču Džonsons sacīja, ka Seulā kāds bija sabotējis viņa startu. Kanādietis apgalvoja, ka kāds pielējis steroīdus viņa dzērienam olimpiādes laikā. "Visi pasaule mani uztvēra kā zaudētāju un krāpnieku, taču es nebiju tāds vienīgais. Visi to darīja. Tagad tas ikvienam ir zināms, bet tad mediji mani vienīgo padarīja par grēkāzi," intervijā sacīja Kanādas sprinteris.

Krievijas sportistu sistemātiskā dopinga lietošana pieceļ kājās visu pasauli

Par vienu no lielākajiem dopinga skandāliem noteikti var uzskatīt Krievijas vieglatlētu diskvalifikāciju no Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm. Lielvalsts bija tuvu, lai pilnībā visai delegācijai aizliegtu startēt Dienvidamerikā, taču šāds scenārijs nepiepildījās.

Pasaules Antidopinga aģentūras (WADA) neatkarīgās komisijas vadītājs Ričards Maklarens veica apjomīgu izmeklēšanas darbu, kura rezultātā atklāja milzīgu dopinga skandālu, kas kalpoja par iemeslu Krievijas vieglatlētu nepielaišanai Rio.

Maklarens atklāja trīs šokējošas lietas – pirmkārt, Maskavas laboratorija darbojās, lai aizsargātu krievu sportistus, kuri lieto dopingu. Otrkārt, Soču laboratorija izmantoja neredzētu paraugu aizvietošanas metodi, lai dopingu lietojošiem Krievijas sportistiem nodrošinātu piedalīšanos olimpiskajās spēlēs. Treškārt, Krievijas Sporta ministrija sadarbībā ar specdienestiem un gan Maskavas, gan Soču laboratorijām vadīja, kontrolēja un pārraudzīja atlētu analītisko rezultātu manipulāciju vai arī paraugu apmaiņu.