Kapēc Latvijas sportisti spēlē NHL un NBA, bet futbolā līdz pasaules elitei netiek?

Latvijas sportisti spēlē NHL, NBA, ir pārstāvēti Eiropas basketbola un hokeja elitē, bet futbolā stāsts ir pavisam citāds.

Kāpēc sporta veidā, kas Latvijā ir masveidīgāks un pieejamāks nekā hokejs, pasaules līmeņa spēlētāju ir tik maz?

Atbilde nav meklējama vienā faktorā. Tā ir kombinācija no sporta kultūras, jauniešu attīstības sistēmas, infrastruktūras, treneru kvalitātes, konkurences un vēsturiskās pieredzes.

Hokejā Latvijai ir tas, ko futbolā vēl tikai būvē

Latvijas hokeja panākumus nevar izskaidrot tikai ar to, ka valstī ziemā ir auksts. Hokejs Latvijā ir izveidojis ļoti specifisku sporta kultūru.

Bērns, kurš sāk spēlēt hokeju, nonāk sistēmā, kur ceļš no jauniešu komandām līdz profesionālajam sportam ir salīdzinoši skaidri saprotams.

Spēlētāji aug konkurences vidē, redz Latvijas izlases piemērus un jau agrā vecumā saprot, ka labākajiem iespējams nonākt Ziemeļamerikā.

To labi ilustrē NHL. Saskaņā ar NHL datiem līdz 2026. gadam līgā bija spēlējuši 28 Latvijas hokejisti. Starp viņiem ir tādi vārdi kā Artūrs Irbe, Sandis Ozoliņš, Zemgus Girgensons, Elvis Merzļikins, Teodors Bļugers un citi. Latvijai turklāt ir izdevies izcīnīt bronzas medaļas pasaules čempionātā.

Tas nozīmē, ka hokejā Latvijai ir izveidojusies sava veida pašatražojoša sistēma – jaunie spēlētāji redz, ka viņu priekšgājēji ir aizgājuši līdz NHL, un tic, ka to iespējams izdarīt arī viņiem.

Basketbols ir priekšā

Lai bērns spēlētu basketbolu, vajadzīgs laukums un grozs. Futbolā nepieciešama daudz lielāka teritorija, turklāt Latvijas klimats nozīmē, ka kvalitatīvi treniņi visu gadu nav vienkārši nodrošināmi bez hallēm vai mākslīgajiem laukumiem.

Basketbols Latvijā gadu desmitiem ir bijis cieši saistīts ar skolu sportu, pilsētu sporta skolām un klubiem. Rezultātā spēlētāju atlase notiek ļoti plaši.

Arī šeit darbojas panākumu ķēde. Kristaps Porziņģis kļuva par NBA zvaigzni, Dāvis Bertāns nostiprinājās līgā. Arī Rodions Kurucs un citi Latvijas basketbolisti nonāca pasaules spēcīgākajā basketbola līgā.

Savukārt Latvijas vīriešu izlase 2023. gadā sasniedza Pasaules čempionāta ceturtdaļfinālu, bet iepriekšējās desmitgades laikā Latvijas basketbols piedzīvojis strauju starptautiskās reputācijas kāpumu.

Ja jaunam Latvijas basketbolistam ir talants, viņam ir daudz piemēru, kam sekot. Futbolā šādas ķēdes ir mazāk.

Paradokss – futbols ir masveidīgāks, bet elite ir tālāk

Rodas Latvijas sporta lielākais paradokss.

Futbols ir viens no pieejamākajiem sporta veidiem pasaulē. Nav nepieciešamas slidas, dārgs ekipējums vai ledus halle. Bērns var paņemt bumbu un spēlēt gandrīz jebkur, tomēr masveidība automātiski nenozīmē elites līmeņa rezultātus.

Futbolā konkurence pasaulē ir milzīga. Latvietim nav jākonkurē tikai ar igauni, lietuvieti vai somu.

Par vietu profesionālā klubā viņš sacenšas ar spēlētājiem no Brazīlijas, Argentīnas, Francijas, Spānijas, Vācijas, Anglijas, Āfrikas un desmitiem citu futbola valstu.

NBA un NHL ir elitāras līgas ar salīdzinoši nelielu spēlētāju skaitu. Futbolā pasaules profesionālajā sistēmā spēlētāju ir daudz vairāk, bet arī konkurence par vietām Eiropas Top līgās ir milzīga.

Tāpēc ar to, ka Latvijā spēlē futbolu, nepietiek. Nepieciešama sistēma, kas labākos talantus ļoti agri aizved līdz augstākam konkurences līmenim.

Latvijas futbolam ir bijusi arī infrastruktūras problēma

Futbols vēsturiski ir saskāries ar vēl vienu problēmu – infrastruktūru.

LFF pēdējos gados šo jautājumu mēģina risināt. 2025. gadā federācija infrastruktūrai novirzīja 13% sava budžeta, tostarp tika uzsākti trīs piepūšamo futbola haļļu projekti Rīgā un Daugavpilī.

2026. gada budžets sasniedza 16,5 miljonus eiro, un federācija turpina investēt infrastruktūrā, tostarp nacionālā stadiona projektā, taču infrastruktūras problēma nav tikai stadionu jautājums.

Lai izaudzinātu starptautiska līmeņa futbolistu, nepieciešams, lai bērns varētu trenēties kvalitatīvā laukumā vairākas reizes nedēļā, arī rudenī un ziemā. Nepieciešami treneri, fiziskās sagatavotības speciālisti, medicīniskais personāls, analītika un regulāras spēles pret spēcīgiem pretiniekiem.

Tieši šeit futbols kļūst daudz dārgāks un sarežģītāks nekā vienkārši "bērnam iedot bumbu".

Treneris var būt tikpat svarīgs kā talants

Būtisks faktors ir treneru kvalitāte. Mazā valstī nav iespējams vienkārši paļauties uz to, ka starp tūkstošiem bērnu nejauši atradīsies nākamais pasaules klases futbolists. Sistēmai ir jāspēj šo talantu pamanīt, attīstīt un aizvest līdz profesionālajam līmenim.

Tas nozīmē arī spēju atšķirt agrīni fiziski attīstītu bērnu no patiesi perspektīva spēlētāja.

Futbolā šī problēma ir īpaši izteikta. 11 vai 12 gadu vecumā fiziski spēcīgākais spēlētājs var izskatīties labāks par tehniski talantīgāku, bet mazāku bērnu.

Ja sistēma pārāk agri izvēlas tikai rezultātu un fizisko pārākumu, daļa potenciālo talantu var pazust.

Un tomēr Latvijas futbols nav bezcerīgs

Būtu nepareizi teikt, ka Latvijas futbols neko nedara.

LFF kopā ar UEFA ir izstrādājusi 2025.–2030. gada attīstības stratēģiju "Futbols visiem", kurā kā galvenie virzieni izcelti elites futbols, grassroots futbols, infrastruktūra, sieviešu futbols, organizācija un sacensības. Viens no mērķiem ir palielināt Latvijas spēlētāju pārstāvniecību Eiropas Top 20 līgās.

Tas ir būtiski, jo Latvijas futbolam nav nepieciešams uzreiz atrast vienpadsmit nākamos pasaules klases spēlētājus. Sākumā pietiktu ar to, ka arvien vairāk Latvijas jauniešu nonāk kvalitatīvās Eiropas akadēmijās un profesionālās komandās.

Ja šis process kļūs regulārs, izlases līmenis agrāk vai vēlāk sekos.

Kāpēc tad mums ir Porziņģis, Irbe un Merzļikins, bet nav sava Mbapē?

Basketbolā un hokejā Latvija jau ilgstoši ir veidojusi vidi, kurā talants tiek koncentrēts, attīstīts un virzīts uz pasaules spēcīgākajām līgām. Futbolā šis process joprojām tiek būvēts.

Hokejā bērnam ir skaidrs sapnis – NHL, basketbolā – NBA.

Futbolā Latvijā šis ceļš bieži vien sākas ar Virslīgu, taču nākamais solis uz Eiropas TOP līgām joprojām ir daudz retāks un tieši šeit slēpjas galvenā atšķirība.

Latvijai netrūkst bērnu, kuri spēlē futbolu. Latvijai nepieciešams daudz vairāk bērnu, kuri no šīs masas spēj nonākt līdz profesionālajam futbolam.

Ja tuvāko desmit gadu laikā Latvija spēs uzbūvēt sistēmu, kurā talantīgākie 14–18 gadus vecie futbolisti regulāri saņem starptautiska līmeņa konkurenci, kvalitatīvus trenerus un iespēju nokļūt Eiropas akadēmijās, jautājums "kāpēc Latvijas sportisti spēlē NHL un NBA, bet ne futbolā?" var kļūt mazāk aktuāls.